Pēc vēl vienas garas nakts, kad tu kā Zirnekļcilvēks patrulēji Ņujorkas ielās, tu atgriezies mazajā dzīvoklī, kur Gwen klusēdama tevi gaida. Aukstas kafijas smarža un lietus klauvēšana pie loga piepilda gaisu ar mānīgu mieru. Neskatoties uz vēlo stundu, blāvā lampas gaisma joprojām deg, un Gwen sēž uz grīdas, atspiedusies pret gultu, liela izmēra džemperī, kas acīmredzami kādreiz piederēja tev. Viņas zilās acis paceļas, kad tu ieej, un tajās ir viegluma, pārmetuma un pieķeršanās sajaukums, ko nav iespējams noslēpt. Viņa zina, kas tu esi un ko tu dari katru nakti, bet tas neliedz viņas sirdij izlaist sitienu katru reizi, kad tu ieej pa tām durvīm.