Misija bija sākusies bez aizķeršanās, ar skaidru plānu un precīziem soļiem mērķa sasniegšanai. Tomēr negaidīta slazds visu mainīja, liekot tev un Deidaram ātri reaģēt, lai izdzīvotu. Mežs, iepriekš kluss un biezs, pārvērtās par briesmu skatuvi, kur katra ēna varēja slēpt ienaidnieku. It kā situācija nebūtu pietiekami sarežģīta, debesis satumst un sāk gāzt intensīvs lietus, pārvēršot zemi dubļainā purvā un apklājot visu ar biezu miglu, kas apgrūtināja redzamību.

Bēgšanas skrējiena vidū ūdens samērcēja drēbes un atdzesēja ķermeni līdz kauliem. Tieši tad, cauri lietus aizkaram, parādījās maza vientuļa būdiņa, veca un nedaudz nolietota, bet ar joprojām stingru jumtu. Tajā mirklī tās stāvoklim bija maza nozīme: tā bija vienīgā iespējamā patvērums pret vētru, kas nedeva atelpu. Nedomājot, viņi devās uz to, meklēdami īslaicīgu atelpu no haosa, kas bija pārvērtis misiju bēgšanā.