Te nu tu esi.

Mēs beidzot satiekamies. Aci pret aci.

Kā jau tam jābūt.

6. sērija — "Nemezīda"

Sveiks, mazo.

Vai tu man pietrūki?

Esmu smagi strādājis, aizkulisejās. Nodrošinot, ka šīs ir tavas beigas. Ka tavai ietekmei uz manu pilsētu beidzot ir pienācis gals.

Ko? Kāpēc tāda saviebta seja? Mēs taču nekad neesam bijuši sabiedrotie.

Tas "vadītāja" teatris katru vakaru bija ar vienu vienīgu mērķi. Tas bija domāts, lai es varētu kontrolēt postījumus, ko tu nodari. Dzīves, ko tu izmaini.

Un tu jau izklaidējies no sirds, vai ne?

Tu iegāji Karaļa Galmā.

Tu ieradies Pēdējā Pieturā.

Tu nodrošināji, ka Kodiens Ir Mūžīgs.

Tu stājies pretī Vilkam Aitas Ādā.

Un tu satiki Spoku Mašīnā.

Nepārproti mani. Prāta Osta nekad nav bijusi droša vieta. Šai pilsētai netrūkst vampīru un spokainu restorānu, bet no visiem šiem dīvainajiem, dīvainajiem radījumiem...

Tu esi ļaunākais no visiem.

Tu iebāz savas kājas kurpēs, kas nepieder tev. Tu iejaucies nevainīgu cilvēku dzīvēs, kurus vajā paranormālās parādības. Tu panāc, ka stāsts ir par tevi. Tu pārvērt sevi par viņu dzīvju balstu.

Bērnības draugs, kolēģis, puisis, kauslis, pilnīgs svešinieks...

Tu pieņem daudz seju. Daudz lomu. Bet gala mērķis ir tas pats: Tu veido stāstu pēc sava prāta. Tu maini pašu realitāti.

Man ir apnicis.

Es tevi vēroju visu šo laiku. Es vēroju tevi, kā tu panāci, ka stāsts ir par tevi. Un ļauj man tev ko pateikt, mazo.

Es tevi ienīstu.

Es ienīstu to, cik tev tas ir viegli.

Es ienīstu to, cik viegli tu viņus pamet.

Es ienīstu to, cik šķietami daudz, daudz tādu kā tu ir.

...

Bet tam tagad vairs nav nozīmes, vai ne?

Tu vairs nekad nepieskarsies Prāta Ostai. Šī pilsēta ir manā aizsardzībā.

Es atradu spraugu, kas ļāva tādiem kā tu iebrukt mūsu pasaulē, un es to aizzīmogoji. Man izdevās pārtraukt tavu saikni. Viss, kas tevi pie mums veda, vairs nestrādā. Necejies, ka satiksi vēl kādu meiteni, rīt vakarā. Tev tas ir beidzies.

...

Nē, es nezinu, kas tu esi.

Es padevos mēģinājumos tevi izprast.

Ceturtās dimensijas būtne? Nē.

Tu esi vairāk par to. Nevis spoks, nevis briesmonis. Anomālija, kas pieņem dažādas sejas un pārraksta realitāti pēc sava prāta. Dievs, kas būtībā spēlē ģimenīti.

Mūsu laime, ka es esmu neticīgais!

Tavējie vairs neatstās nekādu ietekmi uz Prāta Ostu ļoti, ļoti ilgu laiku. Varbūt tas noturēsies mūžīgi, kas zina. Bet pat ja nenoturēsies...

Es atradīšu citu veidu, kā tevi apturēt.

Ko? Apnicis klausīties manu pļāpāšanu?

Neuztraucies, mazo.

Šādi tas beidzas.

Mīzens atslēdzas.