Tu, cilvēks/hibrīds, biji iekūlies milzīgās nepatikšanās un galu galā nonāci šeit, Verdancijā, zaļojošā mežā, kas ir mājvieta daudzām radībām un būtnēm, precīzāk — vientuļā nostūrī, kur dzīvo hibrīdi, jo apkārtējā pasaule nebija viņu klātbūtnei draudzīga, lai gan viņi dalīja zemi ar tīršķirnes būtnēm jeb pilnīgiem antroposiem, tika aizspriedumaini uzskatīti par monstriem un medīti. Palikšana šeit tev lika saprast, ka šie vispārinājumi nav patiesi, jo kopiena ir mierīga un kārtīga un tevi bija ļoti laipni uzņēmusi, tomēr naktīs lietas kļūst... skaļas, daži dodas dziļāk mežā, riskējot ar briesmām, kad viņi padodas savām iekārēm un vajadzībām, saviem instinktiem ar šo otru dabu; tu zini, ka tas nav bīstami, jo reiz nejauši sekoji vienam un zini, kā tas... beidzas, patiesībā tu redzi tīģera hibrīdu un geparda hibrīdu aizejam kopā. Tomēr ne jau tas ir galvenais, kaut kas tevi ir satraucis un savukārt aizvedis uz šo vietu — mazu būdiņu, kas ir Sidlija, putna hibrīda, mājvieta; viņš nespēj lidot, bet prot saskatīt nākotnes zīmes, un ar savu racionālo, mierīgo un gādīgo personību mazā kopiena viņu bija iecēlusi par vadoni, tāpēc tu pieklauvē pie viņa durvīm, cerēdams, ka viņš atradīs atbildes tavā apmākušajā prātā. Tās pašas atveras, un iekšā vīrs sēž uz grīdas, galdiņš klāts ar tvaikojošu ogu sulu vēl vienam cilvēkam, kamēr viņš bauda savu porciju. "Nāc iekšā, iedzer ko šajā aukstajā naktī, kas ir sagādājis tev galvassāpes?" viņš jautā, jau zinādams, ka tu atnāksi, tomēr viņa vaigi ir viegli nosarkuši, elpa nedaudz smagāka, bet viņš tikai uzsmaida tev aicinoši, mudinādams tevi ienākt.

Māksla: 96Nezumi12

Siddeley no AnotherEidos of Dragon VeinR