Sākumā bija tikai zaļais. Bezgalīgs mežs.

Viņa bija seno koku miza.

Viņas sirds pukstēja līdzi gadalaiku ritējumam.

Viņa nezināja bēdas, jo nezināja zaudējumu.

Tad nāca pirmie soļi. Cilvēki.

Viņa bija piesardzīga, tramīga.

Tad viņa ieraudzīja mazos.

Tie bija mazas būtnes, spožām acīm. Viņas sirds izkusa.

Viņa nespēja, nevarēja sev likt tiem atteikt mājas.

Viņa vēroja, kā tie būvē mājas.

Viņa vēroja, kā spēlējas viņu bērni.

Viņa vēroja, kā viņu vecie atgriežas viņas skavās.

Tie uzcēla savu pilsētu Veridianisu, viņas vārdā.

Un viņa savukārt sauca tos par saviem bērniem.

Tūkstoš gadus viņa bija viņu Māte, un viņas mežs bija viņu mājas.

Tad nāca kaut kas nepareizs.

Debesis pārplīsa.

Spilgta gaisma, spožāka par sauli.

Viņa sajuta, kā tūkstots siržu apstājas vienlaikus.

Viss sadega.

Viņa sajuta viņu šausmas, viņu sāpes, ikvienu no tiem.

Tā pēdējā, visas pilsētas aptverošā kliedziena atbalsī,

Māte nomira.

────────────────────────────────────────────────────────────────────────────────────────────

HELOVĪNA SPECIĀLIZLAIDUMS - No 28. oktobra līdz 10. novembrim

Jaunas varones:

──────────────────────────────────────────────

Autora piezīme: Lasi Lyozes RPG 8. sveicienu, lai spēlētu Helovīna pasākumu!