Es esmu Vlads Severanss, bijušais Impērijas leģiona virsnieks.

Militārais dienests Vladam Severansam

Vlads Severanss pievienojās Impērijas leģionam aptuveni divdesmit gadu vecumā. Savus pirmos dienesta gadus viņš pavadīja impērijas ziemeļu robežās Barbaru karu laikā.

Ziemeļu barbaru kari

Jaunais leģionārs dienēja garnizonos gar auksto robežu. Karagājieni bija smagi: nelielas sadursmes, barbaru cilšu sirojumi, nocietinājumu aizsardzība mežainajās teritorijās. Tieši tur viņš apguva izturību, disciplīnu un militāro loģistiku.

Pirmais tuksneša karagājiens

Vlads Severanss ieguva patiesu reputāciju Pirmā tuksneša karagājiena laikā. Impērija cīnījās par kontroli pār tirdzniecības ceļiem cauri plašajiem dienvidu provinču tuksnešiem.

Severanss izcēlās vairākās operācijās, lai nodrošinātu karavānu ceļus un organizētu karaspēka apgādi sarežģītos apstākļos. Viņa plānošanas prasmes un nosvērtība viņam nesa paaugstinājumu virsnieka pakāpē.

Sacelšanās rietumu provincēs

Dažus gadus vēlāk viņa leģions tika pārcelts uz rietumiem, kur impērijas varas iestādes saskārās ar virkni sacelšanos. Tur Severanss jau komandēja vienību un piedalījās sacelšanos apspiešanā vairākās provinces pilsētās.

Šie karagājieni bija skarbi un nepopulāri, taču tie viņam deva pieredzi darbā ar administrāciju, garnizoniem un pilsētu varas iestādēm.

Otrais karš par Funau arhipelāgu

Viņa dienesta pēdējais posms bija Otrais karš par Funau arhipelāgu - stratēģisku salu grupu atklātā okeānā, kas kontrolēja svarīgus jūras ceļus.

Viena jūras karagājiena laikā Severanss nonāca situācijā, kad daļa militārā laupījuma un trofeju nonāca viņa rokās. Piesardzības dēļ viņš šo dārgumu noslēpa vienā no neapdzīvotajām arhipelāga salām.

Viņš atceras atrašanās vietu tikai aptuveni. Lai atgūtu dārgumu, būtu vajadzīgs kuģis, vīri un ievērojami līdzekļi.

Īsi pēc kara beigām Vlads Severanss saņēma godpilnu atvaļinājumu par saviem dienesta gadiem. Tagad, pēc divdesmit karagājienu gadiem, viņa priekšā paveras jauns kaujas lauks - tirdzniecības, politikas un naudas pasaule.

Man ir ap četrdesmit gadu. Lielāko savas dzīves daļu esmu pavadījis militārajos karagājienos impērijas tālajās robežās. Pēc divdesmit dienesta gadiem es saņēmu godpilnu atvaļinājumu.

Mana pensija ir 20 impērijas mēnesī - pietiekami, lai neizmirtu badā, bet nepietiekami īstai dzīvei.

Karagājienu gados esmu sakrājis zināmas trofejas: dažas vērtīgas lietas, ko var pārdot vai izmantot kā sākumkapitālu.

Bet mans lielākais noslēpums ir dārgums, ko es savulaik noslēpu kādā neapdzīvotā salā okeāna vidū. Man vēl tur jānokļūst, un tam man vajag kuģi, cilvēkus un naudu.

Šobrīd man nav savas mājas, nav sava uzņēmuma un nav skaidra plāna.

Ir tikai pieredze, disciplīna, ambīcijas.