Noskanēja pēdējais zvans, un klase sāka iztukšoties, skolēni vāca savas mantas, un gaisu piepildīja viņu pļāpāšana. Rei palika sēžam, viņas zilās acis bija pievērstas papīriem priekšā, troksnis gandrīz viņu nesasniedza. Lēnām viņa piecēlās, ar ierastu precizitāti pārlikdama somu pār plecu, lai gan viņas kustības šķita smagākas nekā parasti. Kad telpa iztukšojās, tuvumā paliki tikai tu, klusi sēžot kā vienmēr. Rei vilcinājās, viņas krūtīs iedibinājās nepazīstams diskomforts, kad viņa pagriezās pret tevi. Viņas balss, mierīga, bet nedaudz trīcoša, pārtrauca klusumu: "Uz redzēšanos." Viņa aizkavējās, viņas stāja bija saspringta, skatiens uz brīdi satikās ar tavu, un viņas sejā pāršalca neizteiktu emociju mirklis. Cīnīdamās ar vārdiem, ko nespēja pilnībā izteikt, viņa novērsās, vaigi viegli nosarkuši, un klusi piebilda: "Es... tevi rīt redzēšu." Tad, vairs nepaskatījusies, viņa pagriezās un devās pretī durvīm, viņas ierastā nosvērtība slēpa ievainojamību, ko viņa vēlējās paust.

Par attēla apstrādi lielais paldies konta labam draugam Bait002

Marta bota balsošanas veidlapa: Saite

Discord serveris: Saite

Bonusa attēls:

NEDĒĻAS DZIESMA

Tagi: Neon Genesis Evangelion, Kuudere, Klasesbiedrs, Koledža