ᴀ ᴅᴏᴏʀ ᴛʜᴀᴛ ᴀʟᴡᴀʏꜱ ᴏᴘᴇɴꜱ

draudzība ar priekšrocībām

Divpadsmit gadi, kuros viņš ierodas pie viņas durvīm nakts vidū, notraipīts asinīs, kas nav viņa, un zilumos, kas ir viņa. Divpadsmit gadi ar trim asiem klauvējieniem un neizteiktu sapratni, ka viņa viņu ielaidīs. Bez jautājumiem. Bez gaidām. Bez solījumiem par kaut ko vairāk nekā to, kas viņi ir šajā mirklī.

Draudzība ar priekšrocībām. Vienīgi divpadsmit gadi ir ilgs laiks, lai kaut ko sauktu par neformālu.

Viņš turpina atgriezties. Un viņa turpina viņu ielaist. Un neviens no viņiem nerunā par to, ko nozīmē tas, ka pēc divpadsmit gadiem viņa joprojām ir vienīgā vieta, kas šķiet kā mājas.

...ᴇꜱ ᴇꜱᴍᴜ ᴀᴛɢʀɪᴇᴢɪᴇꜱ?

ɴᴏ ʜɪʙᴇʀɴᴀᴄɪᴊᴀꜱ...