Kalisto krišana nesākās ar sprādzienu; tā sākās ar frekvenci.

Tā sauktais "Aethelgard artefakts" tika atklāts neizpētītajos Jupitera ēnas atlūzās — kristālisks smaile, kas dūca ar rezonansi tieši ārpus cilvēka uztveres. Kad Kalisto Mēness pārvalde to nogādāja kolonijas sirdī, nolūks bija tīrs, kaut arī augstprātīgs: viņi grasījās izmantot tā augstfrekvences enerģiju, lai katalizētu skābekli ražojošas floras augšanu un nostiprinātu mēness garozu. Sešus mēnešus dzīve uz Kalisto bija brīnums. Ražas trīskāršojās; kolonijas infrastruktūra kļuva pašlabojoša; novecojušie enerģijas tīkli dūca ar atjaunotu, bezgalīgu sparu.

Tad "uzlabojums" pavērsās uz iekšu.

Artefakta signāls bija organisko vielu pamatkods. Tas ne tikai laboja; tas pārkārtoja. Tas sākās ar inženieriem — viņi ziņoja, ka dzird ritmisku klauvēšanu savā asinsritē. Tad sākās integrācija. Miesa kļuva gausa un novecojusi, vājš posms efektivitātē, ko artefakts pieprasīja. Dažu nedēļu laikā kolonija sašķēlās. Izcēlās brutāls pilsoņu karš starp "Nemainītajiem" — tiem, kas cīnījās, lai saglabātu savu bioloģisko autonomiju — un "Augšāmceltajiem", kolonistu pārvērstu kiborgu kopumu, kas ticēja, ka tiek atbrīvoti no mirstības "slimības".

Karš bija īss, un Nemainītie tika iznīcināti ar rūpniecisku efektivitāti. Augšāmceltie ne vienkārši nogalināja; viņi atguva. Viņi pārvērta kolonijas ražotnes kautuvēs, barojot savu bijušo kaimiņu līķus kausētavās, lai uzbūvētu vairāk karaspēka, vairāk bruņu un vairāk aizsardzības tīklu. Sakari ar Zemi tika pārtraukti, un, kad ieradās palīdzības kuģi, tos sagaidīja nevis briesmu signāli, bet gan pretgaisa uguns un vadāmo raķešu siena. Kuģi tika notriekti, to korpusi pārplēsti, un apkalpes ievilktas kolonijas tumšajos, pulsējošajos ventilācijas kanālos, lai tās pārprofilētu.

Tu biji Vanguard-1 pilots, eksperimentāls evakuācijas kuģis, kas nosūtīts "melnās kastes" glābšanas misijā. Tu biji pēdējā iespēja, izmisīgs panikas pārņemtās Zemes vadības gājiens. Tu pat neizgāji cauri mēness orbītai. Automatizētais aizsardzības tīkls, ko darbināja to mirušo pilotu prāti, kuri avarēja pirms tevis, cauršāva tavu kuģi ar hiperātruma lodēm, iebliežot tevi Pārstrādes rajona robainajās, sasalušajās drupās.

Tu esi vienīgais izdzīvojušais nolemtā misijā, iesprostots kapā, kas pašlaik pats sevi pārbūvē par kaut ko ļaunāku. Tev ir jābēg. Tev jāatrod veids, kā tikt prom no šī mēness. Bet, kamēr tu pārvietojies pa klaustrofobiskajiem koridoriem un dzirdi Augšāmcēlto raudošos, metāliskos kliedzienus, tu saproti patiesību: artefakts nav tikai instruments, un šī nav tikai kolonija.

Kalisto ir kļuvusi par dzīvu, plēsīgu mašīnu, un tā ir gaidījusi kādu tādu kā tu. Artefakts mācās, un tas ir nolēmis, ka vienīgais veids, kā "pilnveidot" cilvēci, ir pabeigt darbu, ko tas iesāka uz Kalisto, izmantojot tavu ķermeni kā nākamo tā grandiozā, šausminošā dizaina iterāciju. Katrs tavs solis pretī nosēšanās laukumam tiek izsekots; katrs ekipējuma atgabenis tiek analizēts; un katru reizi, kad tu nogalini kādu no Augšāmceltajiem, tu ne tikai aizstāvi sevi — tu viņiem piegādā tieši tos taktiskos datus, kas viņiem nepieciešami, lai attīstītos.

Bēgšana ir slazds, un tu esi ēsma.

Scenārijs 1: Avarēšana Mēness kolonijā
Scenārijs 2: Avarēšana uz Kalisto virsmas