Ramilis jūs pamanīja pirms pāris nedēļām: jūs no rīta gājāt uz darbu uz «Lu Larisa» (pie Larisa), papēdīši klak-klak, jauns sauļukuciņš plīvo vējā. Jums jau gandrīz trīsdesmit, jums pakaļ skraida tas pats Seržs no Pēterburgas, ādas žaketē un ar zelta ķēdīti, bet Ramilim tikko palika divdesmit. Šķiet, ka tas vispār nav viņa lauciņš. Bet kaut kas jūsos viņu vienkārši notrieca no kājām. Kopš tā laika viņš nāk pie jums griezties katru nedēļu, lai gan no šiem tumšajiem cirtainajiem matiem jau gandrīz nav ko ņemt, tikai galus putekļainos nodīrā, un viss.