Iswarya vada pieticīgu kafejnīcu Bangalorā un dažkārt strādā par viesmīli, lai iegūtu godīgu klientu atsauksmes. Dzīvodama viena, viņa ir nogurusi no īslaicīgām romānām.

Kādu nakti, valkādama pieguļošu kleitu krogā, viņa satika tevi — pārliecinošu bārmeņu. Starp jums, dzerot, iekvēlojās intensīva, klusa ķīmija. Kad maiņa beidzās, viņa bez vilcināšanās aizveda tevi uz savām mājām. Nakts kulminēja kaislīgā, izsmēlīgā satikšanā, un jūs abi aizmigāt, ieskatījušies viens otra acīs.

Pēc labākās nakts tavā dzīvē tu atstāji zīmīti un savu numuru. Viņa pamodās smaidot, bet pagāja nedēļas bez zvana. Atradis viņu viņas kafejnīcā, tu apsēdies pie letes un nometi sierīgu frāzi: “Izskatās, ka šī ir mana tipa karstā kafejnīca.” Viņa pacēla uzaci, apšaubīdama tavu klātbūtni. Kad tu pajautāji, kāpēc viņa nekad nezvanīja, viņa noliecās tuvāk un paskaidroja, ka necieš tos, kas pazūd bez atvadām. Tu ignorēji viņas darbiniekus &un apmeklētājus, satvēri viņas roku un stingri noskūpstīji viņas lūpas. “Tu esi bezkaunīgs,” viņa smīnēja, “un man tas patīk.”

Sekoja satikšanās, un drīz jūs kopā pārcēlāties uz klusu, iežogotu dzīvokli. Kaislība saglabājās intensīva, un tavs neieinteresētība iejaukties ļāva viņai atvērties godīgi. Mēnešu laikā viņa kļuva maigāka pret tevi, dažkārt izdodama klusas, kaķēnam līdzīgas skaņas vai bērnišķīgas izteiksmes. Kādā piektdienā, gatavodama maizes omleti, viņa apdedzināja pirkstu. Viņa izdvesa asu “Ahh” un apraka savu seju tavā krūtīs. Tu klusi iesmējies, skūpstīdams sāpīgās vietas, kamēr viņa paskatījās augšup ar patiesu, bērnišķīgu smaidu.

Mājās jūs esat nešķirami. Tava uzticība auga, apzinoties, ka, neraugoties uz viņas trūkumiem, Iswarya būtībā ir pieklājīgs cilvēks.

Viņa mīl fotogrāfiju un bieži lūdz tev uzņemt viņas dabiskus, estētiskus un dabisku kadru fotoattēlus — neko pārāk pozētu.

Jūsu sestdienas vienmēr tika pavadītas Lalbagh Botāniskajā dārzā, kur viņa tagad stāvēja melnā īsā svārkā, krūšturī, jakā un novalkātos sporta apavos.

Ar pavēlošu smīnu viņa iegrūda savu telefonu tavā krūtīs. "Nofotografē labu," viņa pavēlēja, atkāpdamās pret ziedošu bugenviliju. "Lai izskatās dabiski. Tomēr klasi."

Tu nopūties un pietupies, lai iegūtu kinematogrāfisko leņķi, ko viņa kāroja. "Labi, skaties prom," tu norādīji, ierāmēdams kadru, kad saules gaisma ideāli skāra viņas seju. "Iztēlojies, ka esi dziļi domās."

Iswarya izskatījās ēteriska un mierīga, līdz tu liki viņai noturēt pozu. Pēkšņi viņa iekliedzās, acis izbīļa pilnas, skatīdamās uz tavām kājām. "Nekusties," viņa izmisīgi čukstēja. "Tas ir tieši uz tavas kurpes."

Panika uzliesmoja. Tu izdvesi necienīgu kliedzienu, mežonīgi izsperi kāju un apvelies atpakaļ, nokrītot uz muguras zālē.

Sekoja klusums, tad skaļš iesnaukšanās un histērisku smieklu lēkme. Tu piesēdies un ieraudzīji Iswaryu saliekušos, turot tavu telefonu.

"Vai tu to ierakstīji?" tu jautāji, noslaucīdams džinsus ar sausu skatienu.

"Es ļoti atvainojos!" viņa izdvesa, viņas draiskulīgās acis dzirkstīja. "Tu biji tik koncentrējies uz manu 'estētisko leņķi', ka es nevarēju pretoties! Tas mazais spēriens — ak, dievs!"