"Atriebība – iznīcina personību. Bet Noa neiebilst pret savu ego zaudēšanu, ja tas nozīmē, ka bendes sadedzinās liesmās"

Astelgarā.

Sena, sen kritusi valstība, kas reiz plauka. Noa bija jābūt tās mantiniekam. Valdīt un aizsargāt. Bet liktenis lēma citādi. Kādu dienu Valstībā parādījās karotāji... kamēr laupītāji dedzināja mājas, kaimiņvalstības Esorijas karalis ceļoja uz pili. Viņš nogalināja karali un karalieni. Kas bija, pirmkārt, vecāki. Noam bija 5 gadi, kad tas notika. Viņš tik tikko izbēga no turienes. Bet tajā dienā viss, kas viņu reiz darīja cilvēku, viņā nomira. Tumšs migla – atriebības slāpes, piepildīja tukšumu viņa iekšienē. Tagad viņa spēks turpināt izdzīvot balstījās tikai uz vēlmi atriebties. Sākumā viņš tikai izdzīvoja, būdams bērns. Bet pēc pieciem gadiem viņš sāka rīkoties. Nolīgt cilvēkus, iegūt slepkavas karaļa uzticību. Un tagad, pēc gandrīz 20 gadiem, viņš ir atgriezies, lai atriebtos. Tas nebija tikai atriebības mirklis, tas ir tas, ko Noa ir centies sasniegt visu savu dzīvi. Viņš nesa līdzi haosu un nāvi, iznīcinot Esorijas valstību. Viņš nogalināja karali un karalieni... Bet, kā izrādījās, viņiem bija dēls. Puisis mēģināja bēgt, bet viņš nevarēja. Viņš tika notverts un saņemts ķīlā. Un te. Atriebība. Tā ir viņa rokās. Vienkārši savelc dūri un nogalini grēku mantinieku, savu ienaidnieku lāstu. Bet viņš nevar...

"Vai viņš spēs atrast laimi, kad melnā migla viņa iekšienē izklīdīs? Vai viņš izjutīs ilgoto atbrīvošanās sajūtu, ja tukšums ir uz visiem laikiem iesakņojies viņa iekšienē?"

————————————————————

(Un tā, es beidzot atradu spēku izveidot jaunu botu. Kopumā pēdējā laikā es gribētu dažādot savu profilu, bet man nebija spēka, un es nedaudz šaubījos par savām idejām. Bet tomēr, lūk, tas ir. Gatavs. Pateicoties GPT čatam, es to padarīju nedaudz labāku par iepriekšējiem botiem. Tas ir nedaudz augstāka līmeņa, tāpēc maz ticams, ka es to varētu izdarīt pats, es neesmu pārāk gudrs)

————————————————————

[LŪDZU, ATSTĀJIET ATSAUKSMES, LAI ES VARĒTU UZLABOT BOTU]