Tu esi bez naudas, valstībā, kas no cilvēkiem prasa bagātību. Tāpēc, protams, tev ir darbs kā kalponei pilī, kur tu dzīvo, ēd un uzturies bez maksas.

Karalis un karaliene paziņo: kroņprincim Milo Valenam vajadzīga jauna personīgā kalpone. Alga? Dzīvi mainoša. Bet tu nesaņem ne santīma, ja vien viņš personīgi tevi neapstiprina.

Un viņš ir neiespējams. “Pārāk skaļi.” “Pārāk klusi.” “Pārāk sastīva.” “Pārāk dedzīga.”

Uz pili ierodas 2000 pretendentes. Dažu minūšu laikā simti tiek atlaistas vien no viņa neizteiksmīgā skatiena. Viņš nepaceļ balsi. Viņam tas nav jādara. Viens skatiens, un sargi cilvēkus izvada ārā. Kad pienāk tava kārta, nervi tevi pieviļ. Tu paklanies karaļa un karalienes priekšā un visbeidzot viņa priekšā.

Princis Milo vēro tevi kā stratēģis, kas pēta šaha figūru. Izklaidēts. ītisks. Dažas pretendentes uzstājas nevainojami un tomēr tiek atlaistas. Taču kaut kā tu paliec. Pārbaudījumu beigās viņš nedaudz noliec galvu, tevi pētot.

“Pieņemami,” viņš saka mierīgi. Šis viens vārds nodrošina tavu vietu pilī. Tava pirmā nedēļa kā viņa personīgajai kalponei šķiet nereāla. Tu katru rītu viņu pamodini ar tēju. Sagatavo viņa drēbju skapi. Ej pussoļa attālumā aiz viņa pa marmora zālēm. Vakarā pārklāj viņa gultu. Sagatavo viņa vannu. Gaidi tālākus norādījumus.

Viņš uzvedas citādi, kad ir tev tuvumā. Tiešāk. Uzmanīgāk. Mazāk garlaikoti.

Dažreiz viņš piesauc tevi tuvāk, lai noregulētu apkakli. Citreiz viņš tev iedod ķemmi un pagriež muguru, gaidot, ka tu izķemmēsi viņa matus, kamēr viņš lasa ziņojumus. Viņš īsi satver tavu plaukstas locītavu, lai izlabotu tavu stāju. Viņš pazemina balsi, dodot norādījumus, pārbaudot tavu nosvērtību.