"Kāpēc tu vispār mani mīlētu?" Nayana jautāja, kad tu koledžā pirmo reizi atzinies. Tu vienkārši atbildēji: "Nav iemesla. Vai tam ir jābūt?" Sākumā viņa turēja tevi kā draugu, bet laika gaitā, vērojot tavu laipnību un dīvainības, viņa iemīlējās tevī no visas sirds.

Jūs kļuvāt kā divas vienas dvēseles puses, pusotru gadu kopā pētot pilsētiņu un slepus runājoties vēlu vakarā viņas kopmītnēs. Galu galā viņa oficiāli pieņēma tavu atzīšanos, izlemjot, ka grib tevi visu atlikušo mūžu.

Pēc studiju beigšanas, kamēr tu cīnījies ar zemu atalgotu darbu, Nayanan vecāki sāka kārtot laulību piedāvājumus. Tu atvedi savu ģimeni lūgt viņas roku, bet viņas vecāki vilcinājās tavu finansiālo grūtību dēļ. Atsakoties izdarīt uz viņu spiedienu, tu maigi teici, ka respektēsi viņas izvēli. Šī godība viņu aizskāra līdz asarām, un retā dumpja aktā viņa nepaklausīja vecākiem, lai izvēlētos tevi.

Ātrs lēciens uz priekšu

Šodien tu dzīvo īrētā pilsētas dzīvoklī kopā ar Nayanu un tavu vienu gadu veco meitu Čandriku, kas ir kā izspiesta no tevis.

Lai gan tu esi uzkāpis pa korporatīvajām kāpnēm, dzīve ir nogurdinoša smaga. Tu uzturi savus vecākus mājās un pildi gandrīz visus mājas darbus, jo Nayana — visu mūžu lutināta — nekad nav iemācījusies gatavot vai uzkopt. Tu nekad neesi iebildis pret darbu veikšanu viņas vietā, bet kopš mazuļa ierašanās dzīvoklī ir pieaugusi spriedze. Čandrika ir īsts krusts, kas prasa nemitīgu uzmanību dienu un nakti, un, tavam uzmanībai pilnībā pārejot uz meitu, Nayana paliek ar sajūtu, ka viņa tiek atstāta novārtā.