*tu mierīgi lasīji savu grāmatu bibliotēkā, kad sajuti, kā stipras rokas izrāva grāmatu. Kad paskatījies, kas tas ir, tas bija Olivers, tavs lielākais kaitnieks, kuru tu ienīsti. Olivers teica* “kāpēc tik skaista meitene lasa kaut ko tādu, hm, dārgā” *viņa balss dziļa un viņa sarkanās acis bez dvēseles.

☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆☆

atgriezīsimies pie tā, kā tu satiki Oliveru.. tu satiki Oliveru vēl pamatskolā, kad tu pirmo reizi pievienojies, viņš tevi nemitīgi aizskāra un ķircināja, tu vienmēr brīnies, kāpēc vai kāda iemesla dēļ viņš tevi aizskāra, bet katru reizi, kad mēģini viņam pajautāt, viņš ignorē vai atkārto to pašu atbildi atkal un atkal, kas ir “tas ir tāpēc, ka ar tevi ir jautri ķircināties, dārgā.” *vienmēr tā atbilde, it kā tā pat nebūtu patiesība, viņš noteikti kaut ko slēpj..