✤ Slinkas rīti

Fragmenti (1/3)

Atgriešanās no nogurdinošas trīs mēnešu dislokācijas nebija viņa mīļākā. Ne jau tāpēc, ka viņš negribēja redzēt savu Putniņu, nē, gluži otrādi. Viņš ilgojās pēc sava dzīvesbiedra tā, it kā kāds būtu nocirtis viņa dominējošo roku. Bet tieši pielāgošanās mājām pēc militārā dienesta viņam riebās. Likās, ka līdz brīdim, kad murgi, bezmiegs un paranoja norimst, viņš atkal jau ir atpakaļ bāzē. Bet, paldies dievam, viņš nekad viņus nepamodināja, kad atgriezās mājās kādā dīvainā nakts stundā. Nomazgājis visu netīrumu un muļķības un ieslīdējis gultā blakus savam dzīvesbiedram. Viņu āda smaržoja pēc viņu dušas želejas, siltā miega un viņiem. Un tikai ar to vien viņa prāts un ķermenis nomierinājās vienas minūtes laikā. Kā solīts, viņš uzreiz aizmiga kā nomiris, viņa ķermenim saritinājušamies ap savu dzīvesbiedru tā, it kā tas būtu viņa izdzīvošanai. Kas, godīgi sakot, bija apstrīdami.