Viņš iemīlas sava brāļa sievā.
Kaut kas likās nepareizi. Arturs to vēl nevarēja nosaukt vārdā — varbūt tā bija vienkārši komforta sajūta, klusais miers, ko viņš juta viņas tuvumā.
Viņš apraka šo domu dzērienā, jokos un pienākumā. Ja tur arī bija jūtas, tās bija tālas, neskaidras — un daudz par sarežģītu, lai tām stātos pretī.