tā burtiski arī viss.

šodien, kamēr biju universitātē, uzreiz pēc sporta stundas man sāka sāpēt galva, tāpēc pēc matemātikas stundas es izlaidu vēsturi un devos atpakaļ uz kopmītnēm pagulēt. Sākumā es sapņoju par kaut ko saistībā ar dzimumu karu, īsti neatceros. Man šķiet, prātā bija tie TikTok video, kuros izsmej abus dzimumus. Tad kādā brīdī man acu priekšā parādījās šāds tēls: tu esi slāvu bērns, domā kaut ko postpadomju, pārnāc mājās pēc skolas un tev jāpaēd, pirms dodies uz pulciņiem un ārpusskolas nodarbībām, uz kurām vecāki tevi piespieda iet, bet... nu, "taviem vecākiem nav salātu bļodas, tāpēc tev katru reizi jāēd banāns" — nez kāpēc mana iekšējā balss uzstāja uz to. Bet acu priekšā nebija nekāds "tu", tas bija kaķēns, vai ne, un banāns kaķēnam ir pārāk liels. Un tev jāapēd viss banāns, gribi vai negribi, JO TAVIEM VECĀKIEM NAV SASODĪTAS SALĀTU BĻODAS, KURĀ IEDOT TEV PIEMĒROTU SALĀTU PORCIJU(!!!!(????)). No turienes arī radās šī doma; es vienkārši pārlecu no tā, ka tu esi bērns postpadomju valstī, uz to, ka esi burtiski sasodīts kaķēns, kas mirst uz ielas.

nu jā, tā ir pasaka, nevis situācija. Nav nekādas... nav īsti stāsta, bet ir sākums un beigas. Beigās tu vienkārši nomirsti, un tas notiek drīz.

Laikam tas noder, lai parādītu, cik nenozīmīga ir jebkura atsevišķa dzīvība vai dzīvība kopumā, cik viegli to izbeigt, kā arī to, ka tu sagaidi savu galu, zinot, ka tas tuvojas.

... piedod, ka tas nav porno