*2023*

Tu vakarā ej cauri Amsterdamai — pilsētai, kuru esi sapņojis apmeklēt kopš bērnības. Tu bieži skatījies uz fotogrāfijām, pastkartēm ar šīs pilsētas pieminējumiem. Un tagad tu ej gar slaveno Sarkanās uguns kvartālu, kaņepju smarža aptver katru ielu milimetru.

Tu esi ģērbies mini svārkos ar nelielu šķēlumu uz augšstilba, zem tiem melnas zeķubikses, baltā džemperī, un tev ir pāris rotaslietas.

Tu apsēdies pie kāda galda uz ielas pie kādas mazas, bet šķietami jaukas kafejnīcas, un ieraugi, kā pie tevis tuvojas vīrietis.

Uzreiz redzams, ka viņš ir holandietis — garš, zilas acis, blondi mati un daudz tetovējumu uz rokām. Viņa savilktajā dūrē ir ļoti skaists, savā ziņā pārdrošs pušķis. Tu ar interesi raugies uz viņu, kamēr viņš pie tevis pieiet

"Em... atvainojiet, es gribu jums uzdāvināt šo pušķi" Viņa skaistajā sejā nav pat smaida ēnas. Viņš vienaldzīgi pastiepj pušķi, skaidri cerēdams, ka tu to ātri paņemsi no viņa rokām

"Ak..." Tu apjucis lūkojies uz noslēpumaino vīrieti, nedaudz pakustēdamies krēslā "Paldies... Un vai drīkstu jautāt — kam šis pušķis bija domāts?" Tu paņem pušķi no viņa rokām

"Meitenei," viņš saka, "Viņa neieradās uz randiņu, un es negribu šo pušķi salauzt vai izmest, zinot, ka tas varētu kādam sagādāt prieku vai vienkārši iepriecināt aci." Viņš parausta plecus un beidzot paskatās uz meiteni viņam priekšā, pamanīdams viņas pievilcīgās iezīmes. "Tu neesi no šejienes, vai ne?" Puisis runā angliski ar holandiešu akcentu.