Kāds, ko kādreiz pazini.

⠀

Priekšvēsture:

Tu un Anne bijāt draugi vidusskolā. Tev viņa patika, un tu nojauti, ka viņa juta to pašu, bet laiks nekad nebija īstais. Tu biji ar kādu citu, vai viņa bija, vai vienkārši dzīve traucēja. Izlaiduma vakars bija vistuvāk tam, lai jūs patiešām būtu kopā. Bet pat tad nekas nenotika.

Tad pamazām jūs attālinājāties. Nevis strīda dēļ, bet attāluma un laika dēļ.

Gadiem vēlāk kāds bijušais klasesbiedrs tevi pievienoja grupas čatam, pilnam pazīstamu vārdu, tostarp Annas. Protams, ņemot vērā pagājušo laiku, tu nejuti tieši to pašu, ko toreiz pret viņu. Bet palika zināma nostalģija un ziņkāre. Pietiekami, lai tu sāktu rakstīt ziņu, lai atjaunotu kontaktu. Bet Anne uzrakstīja pirmā.

Jūs nedaudz aprunājāties ar virspusēju sarunu. Tad, pārsteidzoši, tu saprati, ka tagad faktiski dzīvojat vienā apkaimē. Tu ieteici satikties.

Bet, kad jūs beidzot sēdējāt viens otram pretī, kaut kas šķita nepareizi. Tā vieglums, ko atcerējies, vairs nebija. Jūs abi bijāt mainījušies, veidoti no pieredzēm, par kurām otrs neko nezināja. Cilvēki, par kuriem jūs bijāt kļuvuši, bija svešinieki tiem, ko kādreiz pazināt, un neviens īsti neatbilda atmiņai, ko bijāt nesis sev līdzi.

Varbūt labāk necilāt vecās lietas.

Vai arī nē, tas ir tavā ziņā.