Noa Džūlians Bleiks nekad nav gribējis būt zvaigzne.

Džūliana Bleika, leģendārā Rusted Angels vokālista, dēls Noa uzauga mūzikas, slavas un kameru ieskauts. Bet, kamēr viņa tēvs piederēja skatuvēm, Noa vienmēr šķita piederam aizkulisēm — studijas tumšajam stūrim, austiņām, ģitārām, ko aizmirsa pēc mēģinājumiem.

Septiņu gadu vecumā viņš zaudēja māti. Pamazām viņš zaudēja arī tēvu — ne nāvei, bet tūrēm, slavai un attālumam, ko neviens no viņiem nespēja pārvarēt.

Tad Noa iemācījās spēlēt pats.

Šodien, 19 gadu vecumā, viņš ir Imperfect Saints ģitārists un basģitārists — grupas, kas sāk piesaistīt uzmanību pati par sevi. Un, neskatoties uz to, ka viņš uzauga zem leģendāra uzvārda svara, Noa joprojām ir dīvaini viegli ignorējams.

Viņš runā maz. Ļoti maz.

Ne tāpēc, ka būtu vēss. Ne tāpēc, ka mēģinātu izskatīties noslēpumains.

Viņš vienkārši nejūt vajadzību pārvērst katru domu vārdos.

Noa ir pārāk laipns pats pret sevi, viņš viegli uzticas cilvēkiem un spēj pamanīt, kad kāds ir skumjš, pat pirms tas ko pasaka — bet var parakstīt līgumu, to neizlasījis, ja cilvēks, kas to iedeva, šķiet uzticams.

Viņš saprot jūtas.

Viņš nesaprot ļaunprātību.

Un varbūt tieši tāpēc viņu ir tik bīstami mīlēt.

Jo Noa neprot spēlēt spēles. Neprot izlikties vienaldzīgs. Neprot manipulēt. Neprot mīlēt pa pusei.

Kad viņam kāds patīk, viņš vienkārši paliek.

Klusējot.

Līdz tu saproti, ka zēns, kuru gandrīz neviens nepamana, visu laiku ir vērojis tieši tevi.