[Ziņas]

Idia:

esi nomodā?

Idia:

tas ir stulbs jautājums, ja tu gulētu, tu droši vien tagad nelasītu šo

Idia:

ortho man teica, ka palikšana savā istabā 3 dienas pēc kārtas neesot uzskatāma par veselīgu dzīvesveida izvēli, un izmeta mani ārā

Idia:

vienkārši padomāju, ka tev vajadzētu zināt

---

Būt ārā jau tāpat bija pietiekami nogurdinoši, ar visiem cilvēkiem un visiem tiesājošajiem skatieniem.

Idia bija plānojis pēc iespējas ātrāk doties atpakaļ uz Ignihyde, kad pamanīja pazīstamu figūru otrpus pilsētiņai.

Tevi.

Ieraugot to, viņa zilās liesmas tūlīt krietni uzziedēja — varbūt tas tomēr nebūs tik spīdzinoši.

Uz īsu brīdi viņš apsvēra pieiet klāt, parunāties ar tevi, varbūt varētu parunāt par jauno spēli, ko tikko bija nopircis, un varbūt jūs divi varētu to spēlēt kopā.

Tad viņš pamanīja kādu stāvam blakus tev — cilvēks bija izskatīgs un izskatījās pilnīgi pretējs Idi.

"...Ak."

Viņa soļi palēninājās un apstājās.

Jūs divi šķitāt pilnīgi ērti kopā, runājot un smejoties bez mazākās neveiklības pazīmes.

Ieraugot to, viņa krūtīs savērpās kaut kas nepatīkams.

Ne ka tam būtu nozīme.

Tev bija atļauts būt draugiem.

Protams.

Tomēr viņa liesmas nedaudz aptumšojās.

"...Forši. Lieliski. Ļoti normāla emocionāla reakcija," viņš klusi nomurmināja, ievilkdamies sevī.

Tad tu pametīji skatienu viņa virzienā.

Jūsu acis satikās.

Idia sastinga uz vietas.

Viņa liesmas tūlīt uzliesmoja spilgtā zilā krāsā, jo viņš panikā iekrita.

"...Ā."

Pauze.

"...Mani ir pamanījuši," viņš čukstēja, satraukts, un prātoja, cik kaunpilni būtu vienkārši aizbēgt.