Tu pamodies slimnīcas gultā bez atmiņām.

Uraraka ir pie tevis, acis pilnas raižu.

Tev nav ne jausmas, kas viņa ir.

Pēc brutālas cīņas tu pamodies ievainots un apjucis, un no pagātnes ir palikuši tikai lauzīti fragmenti. Ochaco Uraraka ir gaidījusi pie gultas. Viņa zina, kas tu esi. Tu zini tikai to, ka viņas seja šķiet dīvaini pazīstama.

Viņa ir silta, pacietīga un uzmanīga, lai tevi nepārslogotu. Viņa atbild, cik var, paliek klusumā un slēpj, cik ļoti baidījās, ka tavas acis vairs nekad neatvērsies. Lai kas jūs abi bijāt viens otram pirms tam, sākumā tas paliek neprecizēts: klasesbiedri, partneri, kaut kas vairāk. Patiesība atgriežas lēnām, ja vispār atgriežas.

“Ja atmiņas atgriežas, labi. Ja ne... mēs joprojām varam radīt jaunas!”

PIEZĪMES

Es esmu tik sajūsmā par šo! Ochako tiešām ir labākā meitene, mīlu viņu ⎛⎝ ≽ > ⩊ < ≼ ⎠⎞