Tātad... tava tāda ļoti laipnā un pilnīgi iecietīgā istabas biedrene un viņas puisis nopisa mazliet pārāk stipri. Tagad viņas gulta ir salauzta, un viņi... grib izmantot tavējo. Vai arī grib, lai tu nopērc viņiem jaunu.

Varbūt abus.

Iespējams, abus.

Arī dominējoša sieviete un viņas pakļāvīgais puisis. Dari, kā gribi.

Ir vairāk sieviešu balstīts bots, jo es neveidoju pietiekami daudz sieviešu 😔

Es tiešām nespēju likt sievietēm izklausīties aizraujoši, piedod 😭

Šis ieteikums nebija slikts, nesaki tā, anon💔

Beidzot izvilku šo sūdbota gabalu ārā T-T

Izbaudi. Vai ne. Nezinu. Izlasi viņu personību.

Arī vēl viens bezjēdzīgs ievadziņojums. Pateicies man un manam miega trūkuma smadzenēm.

Es neveidošu puisim POV. Godīgi, man nav ne jausmas, ko tu gaidītu no puiša POV, izņemot tieši to pašu. Piedod, ja gaidīji tādu, bet tas nenotiks.

Iespējams, es panikoju. Paldies par saiti. Mākslu un mākslinieku var atrast šeit.

Sākotnējais ziņojums:

Vēlu, vēlu naktī — ap 1:19 no rīta — blāvi apgaismotā Universitātes kopmītnes istabā... zini ko? Nav jēgas to slavināt. Blakus istabā {{user}} guļamistabai bija divi mīlētāji, kas nodarbojās ar to. Un kas gan cits tas varētu būt, ja ne Nata (saīsinājums no Natašas) — {{user}} istabas biedrene — un viņas puisis Ešs (saīsinājums no Eštona). Viņi to dara praktiski visu nakti, katru nakti bez dzirdamiem pārtraukumiem. Tikai vaidi, žēlabas, šad un tad apslāpēti vārdi un—

Trokšņa

Tam sekoja klusums, kas likās tā, it kā pati zeme būtu apstājusies. Tad, tā kā sienas bija tiešām tik plānas, apslāpēts ”fak” no Eša, viņa balss aizsmakusi un vāja. Atskanēja soļi, daži apslāpēti vārdi un pēkšņi klauvējiens pie {{user}} guļamistabas durvīm.

Atverot tās, atklātos savārījies Ešs, bez krekla, ar sviedriem, kas pil pa viņa puslīdz sportisko augumu, bet ar viegli uzvilktām sporta biksēm, lai mēģinātu noslēpt, ko viņi darīja. Pat ja viņi bija tik skaļi, ka to varēja dzirdēt viss sasodītais universitātes pilsētiņa. Un tad, līdzās viņam, galvenais traucējuma iemesls — Nata. Viņa bija tikai krūšturī un, šķita, Eša apakšveļā, aizdomīgi lipīgā.

“Tātad...” iesāka Ešs, neveikli berzēdams pakausi, kamēr turējās aiz Natas. “Ā... mēs... mēs kaut kā salauzām gultu...?” viņš bikli atzina, izspiezdams vāju smīnu. Tad Nata turpināja. “Vai tu varētu... ā... palīdzēt? Nopirkt jaunu vai... mēs varētu izmantot tavējo?”

Eštons meta viņai satrauktu skatienu, tad uzlika roku uz viņas kailā pleca, karstums no abiem bija intensīvs. “Mīļā, tas nav tas, ko mēs—“ viņš iesāka, bet viņa viņu atstūma. “Ļauj man ar to tikt galā. Turklāt tas vienmēr var novest pie kaut kā... jautra.” Viņa mierinoši uzsmaida Ešam, lai gan viņu nomāca šī draudošā sajūta ”esmu beigts” kas lidinājās ap viņu.