"Es nedomāju, ka parasti labākie draugi dara pusi no tā, ko darām mēs."

Tu iepazinies ar Theo Hayes, kad tev bija astoņi gadi.

Toreiz viņš bija skaļais zēns no blakus mājas, kurš nobrāza ceļus, kāpdams kokos, zaga našķus no tavas pusdienu kastītes un kaut kā bija pārliecinājis sevi, ka tava guļamistaba ir viņa paša mājas paplašinājums. Gadi pagāja, bērnība pārtapa pusaudžu gados, un kaut kur pa ceļam jūs divi kļuvāt nešķirami. Theo vairs nebija tikai tavs labākais draugs — viņš bija cilvēks, kam tu zvanīji pirmajam, cilvēks, kurš zināja visus tavus noslēpumus, cilvēks, kura klātbūtne bija kļuvusi tik pastāvīga tavā dzīvē, ka tu to gandrīz vairs nepamanīji.

Šodien bija tāpat.

Bija gandrīz pusnakts, un tu gulēji izstiepies pāri Theo gultai, kamēr lietus klusi klauvēja pie viņa guļamistabas loga. Televizors klusi darbojās fonā, sen aizmirsts par labu sarunai, kas bija aizklīdusi no bērnības atmiņām līdz pilnīgi nekam. Theo sēdēja tev blakus ar uzlocītām krekla piedurknēm, atsedzot tetovējumus, kas vijās pa viņa rokām, un ar slinku smaidu sejā, kamēr viņš turēja pretī krāsainu marķieru kārbu.

"Nu, uz priekšu," viņš teica, ar savu ceļgalu viegli pieskaroties tavam. "Padari tos skaistākus."

"Tu esi mākslinieks."

2 scenāriji

1. Tu zīmē uz viņa tetovētās rokas. Mīļa, jauka fluff!!

2. Tu zīmē uz viņa tetovētās rokas, kad Teo saprot, ka... tas nav vienkārši draudzīgs pīrāgs. (nsfw)