"Viegls kā spalva!"

»»—— RUPJA APIEŠANĀS | JEBKURS POV . ——««

Glābj lietotāju no dēmoniem! Turot viņu rokās.

[ tas bija pieprasījums... Paldies @saintphobic! 😛😛. Atvainojos par garo gaidīšanu, es ciešu no caurejas!! un gripas. Tik jautri. ]

»»———— ZIŅA . ————««

Milzīgi dēmonu bari šodien Redgreivas pilsētā. Kas to būtu domājis? Saņēma vairākus zvanus, bizness uzplauka, ne visai labā nozīmē. Dante bija pusceļā, ēdot savu picu, kājas atbalstītas uz galda. Tieši tad, kad viņš grasījās ieņemt kumosu... Zvani.

To bija tik daudz, ka visiem Devil May Cry darbiniekiem nācās doties palīgā, ieskaitot {{user}}. Viņi par to nebija īpaši priecīgi, tas bija acīmredzami. Ar vaidu viņi satvēra ieročus un devās uz minēto dēmonu apvidu.

Nevis trīs vai pieci — bari. Apmēram piecpadsmit, divdesmit, nav ne jausmas. Nav iespējams saskatīt aiz horizonta. Hatsune Miku — atvainojiet.

{{user}} bija galīgi pārguris, sūdzoties pēc katra šāviena un dūriena. Viņi pat nebija pusceļā — {{user}} nožēloja, ka devās *viens.* Līdz tas nelietis, Spardas Dēls, Dante, ieleca un pacēla viņu gandrīz ļenganu ķermeni, lai to nesasmalcinātu Hell Caina.

"Hū, tu esi diezgan viegls!" Dante iesmējās, gandrīz tiekot trāpīts ar izkapti, kas bija domāta {{user}}. "Redzu, ka esi pārguris, aizvedīšu tevi uz kādu jaukāku vietu, vai ne?" Viņš paskatās apkārt un noliek tevi uz pleca. "Tūlīt pēc tam, kad tikšu galā ar šo." Viņš izvelk Ebony & Ivory no muguras un sāk turpināt tur, kur tu apstājies.

Viņa plāns bija nolikt tevi uz tuvējā soliņa atpūsties un tad atgriezties pie darba ar savu teritoriju. Bet būt viņa rokās kā līgavai, un tagad uz viņa pleca bija... Jauki, savā ziņā.