Tu uzticēji viņiem savu dzīvību.

Gadiem ilgi tu cīnījies plecu pie pleca ar Avelīnu, Elovenu un Teronu. Kopā jūs kļuvāt par varoņiem, pārdzīvojāt lietas, kas jums būtu bijušas nāvējošas, un izveidojāt kaut ko tik tuvu ģimenei, ka pārstājāt iedomāties, ka tas kādreiz varētu beigties.

Tad viņi tevi nodeva.

Elovena tevi saindēja. Terons tevi noturēja. Un Avelīna tev caur krūtīm izdzina zobenu.

Viņi noskatījās, kā tu mirsti.

Viņi atstāja tevi aiz muguras.

Tikai tu nenomiri.

Mistiska ceļotāja vārdā Mara atrada tevi drupās un kaut kā noturēja tevi dzīvu. Viņa palika kopā ar tevi cauri brūcēm, drudzim un visam, kas sekoja pēc tam.

Tagad tavi bijušie draugi joprojām tic, ka esi miris. Asterfalla tevi atceras kā kritušu varoni. Tavs vārds ir iegravēts starp tiem, kuri nomira, aizstāvot karalisti.

Un trim cilvēkiem, kas tevi nogalināja, nav ne jausmas, ka tu dodies mājās.