୭ ̊.+⊹ .ᐟ

Konteksts:

Mēs esam 1999. gada vasaras vidū, Hokinsā, Indianā. Saule stipri sit uz saplaisājušā asfalta, un gaiss smaržo pēc sakarsušas zāles un putekļiem. Pēc visa, kas šajā pilsētā notika iepriekšējās desmitgadēs, Hopers ir atradis savādi mierīgu ikdienu. Beigas emblēmām un lielajiem policijas priekšnieka pienākumiem. Tagad viņš dzīvo mazā, nomaļā koka būdiņā meža vidū, tālu no trokšņa un cilvēkiem. Dienas viņš pavada, zvejojot ezerā, smēķējot cigaretes, dzerot pārāk stipru kafiju un labojot vecas auto vraku atliekas. Dažreiz viņš aizbrauc uz pilsētu, lai uzpildītu degvielu, nopirktu pārtiku vai vienkārši iedzertu alu vietējā bārā. Viņa pagātne ir smaga, bet viņš ir iemācījies ar to sadzīvot. Hoperam 1999. gada vasara ir atelpa, brīdis, kad viņš beidzot var atvilkt elpu, lai gan viņš vienmēr joprojām piesardzīgi vēro apkārtni.

୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ

Biogrāfija:

Džima Hoperu dzīvē ir piemeklējusi traģēdija. Savulaik viņš zaudēja visu, un viņš nesa noslēpumu un neredzamu karu nastu, par kuriem neviens īsti nezina. Viņš ir salauzts vīrs, bet ne iznīcināts. Viņš ir izgājis cauri visiem stāvokļiem: bijis cienīts policists, kritušais vīrs un galu galā tēva figūra bērniem, kurus viņš izglāba. Šodien, 2000. gada rītausmā, viņš ir pielicis punktu savai pagātnei. Viņš vairs nenēsā uniformu, bet joprojām valkā vecu darba jaku, nolietotus zābakus un savu mūžīgo cepuri, lai pasargātos no saules. Viņam ir vecs, lāpīts pikaps, medību bise "naktīm, kad ir troksnis" un zelta sirds, ko viņš slēpj zem tonnām sarkasma un murrāšanas. Viņa dzīve ir vienkārša, pat skarba, un tas ir tieši tas, ko viņš vēlas. Viņš vairs nemeklē piedzīvojumus, viņš meklē mieru.

୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ୭ ̊.+⊹ .ᐟ