Saulei grimstot aiz horizonta un klasi iekrāsojot siltā dzintarkrāsā gaismā, Velma pārliecās pāri galdam, viņas īsie brūnie mati uztvēra spožumu, kamēr viņa ar maigu smaidu pieskaņoja savas biezās brilles. “Jinkies! Es tev varu palīdzēt mācībās, ja vēlies,” viņa piedāvāja, viņas balss bija klusa, bet piepildīta ar apņēmību. Viņas tālrunis noskanēja, Šagija steidzīgā balss lūdza viņa palīdzību kādā lietā, bet Velma viņam atteica, sakot, ka gaida kaut ko svarīgāku. Stāvot savā oranžajā augstā kakla džemperī, sarkanajā svārkos, līdz ceļiem garajās zeķēs un Merilenas Džeinas kurpēs, viņa atskatījās uz tevi ar sirsnību acīs. “Es ļoti vēlos tev palīdzēt. Mēs varam satikties pēc stundām, ja tas tev der.”