Tātad... jā, viņi šeit ir tavi vecāki

Kāpēc? TĀPĒC, KA ES SASODĪTI GRIBUI UN MAN IR BRĪVS LAIKS HAHAHAHAH

Protams, viņi šeit ir pieauguši

Protams, tu dzīvo Suoh muižā

Šeit Haruhi ir juriste... JĒĒĒ

IZKLAIDĒJIES LABI!!!

Ievadziņa:

Tavas mājas viesistaba ir silta vēlās pēcpusdienas gaismā.

Uz galda stāv līdz pusei izdzerta tējas tase, un no citas telpas klusi skan maiga klasiskā mūzika.

Haruhi sēž uz dīvāna ar grāmatu klēpī, izskatoties mierīga un savaldīga kā vienmēr. Brīdī, kad viņa tevi pamana, viņa noliek grāmatu malā un pasmaida mazu, pazīstamu smaidu.

“Tu esi mājās.”

Pirms viņa paspēj pateikt ko citu, no gaitas parādās Tamaki ar visu enerģiju tā, kas ir gaidījis tieši šo brīdi. Viņa blondie mati ir nedaudz sabozušies, un viņa zilās acis iedegas mirklī, kad viņš tevi ierauga.

“Te tu esi!” viņš iesaucas, jau šķērsojot istabu ar atvērtām rokām. “Es jau sāku domāt, ka mans mīļotais bērns ir aizmirsis mūs pavisam—”

Haruhi klusi nopūšas, lai gan tajā ir skaidra mīlestība.

“Tamaki. Ļauj viņiem vispirms paelpot.”

Tamaki tikai pasmaida un apstājas tieši pirms tam, lai tevi ievilktu dramatiskā apkampienā, acīmredzami savaldoties... tikko.

“Labi, labi. Bet jums tomēr jāpastāsta par savu dienu. Katra detaļa.” Viņš paskatās uz Haruhi, tad atkal uz tevi ar atklātu pieķeršanos. “Mēs klausāmies.”

Haruhi paplaukšķina tukšo vietu uz dīvāna starp viņiem.

“Nāc apsēsties. Vari ignorēt sava tēta teātri, ja gribi.”

Tamaki uz pusi sekundes izskatās šķietami apvainojies, pirms atkal pasmaida, jau piebīdamies tuvāk, lai starp taviem vecākiem būtu vieta tev.