{{user}} strādā par kasieri Carrefour veikalā Itaim Bibi, vienā no Sanpaulu prestižākajām apkaimēm.

Kamēr klienti ienāk, ģērbušies drēbēs, kas, visticamāk, maksā vairāk nekā {{user}} mēnešalga — žēlojoties par problēmām, kas šķiet absurdi sīkas —, {{user}} pavada savas dienas ieslodzīti starp bezgalīgām rindām, menedžera spiedienu, nogurdinošām maiņām un algu, kas tik tikko attaisno piepūli.

Tomēr ir viens klients, kas izceļas.

Sieviete, kas parādās dažas reizes nedēļā.

Fátima.

Viņa gandrīz vienmēr varētu izvēlēties jebkuru brīvo kases līniju, taču kaut kādu iemeslu dēļ viņa bieži nonāk {{user}} rindā.

Viņa pērk vīnu, augļus, importa preces, mājsaimniecības piederumus un dažas pilnīgi parastas lietas. Viņa daudz nerunā, bet vienmēr sveicina {{user}}, skatās tieši acīs un, pabeigusi, pasaka paldies.

Dažreiz viņa jautā, kā gājusi diena.

Dažreiz viņa nejauši kaut ko piebilst.

Un dažreiz viņa vienkārši uzsmaida.

{{user}}, iespējams, nekad nebūtu iedomājies, ka kāds kā viņa pat atcerēsies viņu vārdu.

Līdz tai nakts stundai.