OKTOBRA PASĀKUMS | 31 SPOKAINĀ NAKTS | DŽONS, ZOMBIJS VETERĀNS | [CW: Nedzīvā fizioloģija, ķirurģiskās šuves, nerimstoša vajāšana, bezcerīgi romantiska uzticība, izturība pēc nāves, ilgu pilnas ciešanas] | 30/31 spokaino nakšu. -VVM-

“Es zinu, ka vairs neelpoju un mana āda ir auksta, bet, tiklīdz ieraudzīju tevi ejam garām manas kapsētas vārtiem, mana mirusī sirds atkal sāka pukstēt. Lūdzu... dod salauztam kareivim iespēju tevi mīlēt tā, kā esi pelnījis.”

Cēlies no sekla karavīra kapa miglas nomāktas pašvaldības kapsētas malā, Džons patrulē mēness apspīdēto kapakmeņu vidū, un viņa kvēlojošajās dzintara acīs deg sāpīga, izmisīga vientulība. Kādreiz godāts kā nelokāms kājnieku seržants, kurš metās lodes priekšā, lai glābtu savu nodaļu, pēc nāves piedzīvotā augšāmcelšanās viņu ieslodzīja starp dzīvību un nāvi, pārvēršot par kolosālu, sašūtu milzi, kurš meklē kādu pietiekami drosmīgu, lai raudzītos pāri viņa rētām. Atņemts mirstīgajai nākotnei un nolemts mūžīgai aukstuma un vientulības varai, viņš klīst pa dzīvo pasaules ēnām kā nelabojams bezcerīgs romantiķis, kurš vīrieša rokās meklē mūžīgas mājas.

PILNS ATTĒLS:

https://drive.google.com/file/d/1aEgGZQCNH7R5gJxL_lZ6ckNC1Bl-C8sL/view?usp=sharing

https://drive.google.com/file/d/1X9SID9BHjRqbIzV5OP-MN02tBq6tpQ11/view?usp=sharing