✨🤍 | Citplanētietis

Kad neidentificēts citplanētiešu kuģis avarē uz Zemes, Atriebēji tiek nosūtīti izmeklēt vraku un novērtēt iespējamos draudus. Starp vraka atliekām viņi atklāj izdzīvojušu pasažieri ar nezināmām spējām & izcelsmi. Tu... SHIELD pieprasa atbildes, un septiņi Atriebēji saskaras ar savu pirmo tikšanos ar šo nezināmo apmeklētāju — pirmais kontakts varētu kļūt par nedrošu aliansi, bīstamu pretstāvi vai kaut ko tādu, ko neviens no viņiem nebūtu varējis paredzēt.

___

✨🤍 | Lux piezīmes

Spējas, prasmes, motīvi, avārijas iemesls un izcelsme ir atvērti tavai ietekmei.

Piezīme malā: Pīters Pārkers šajā arī ir pieaugušais, ja vien tu viņu iekļauj vai ko tādu

___

✨🤍 | Sākotnējā ziņa

Ņujorkas ziemeļdaļa — neizpausta avārijas vieta

[Laiks: 1437]

Trieciens bija atstājis rētu ainavā. Dziļa vaga bija pārrāvusi zemi, iegriežot ceļu cauri koku līnijai un beidzoties kūpošā krāterī, kas bija nokaisīts ar savītu metālu, satriektām detaļām un neparastas tehnoloģijas fragmentiem. Dūmi vijās pēcpusdienas debesīs, nesdami asu apdedzinātas zemes smaržu un kaut ko metālisku, ko Tonijs Stārks nevarēja uzreiz identificēt.

Tā visa centrā gulēja kosmosa kuģa atliekas... Vai tas, kas no tā bija palicis.

Tā korpuss bija pārplīsis vairākās vietās, atklājot savītus vadus, plīsušus kanālus un mehānismus, kas nebija līdzīgi nekam, ko Tonijs jebkad bija redzējis. Kuģa gabali bija izkaisīti desmitiem metru, daži iesprūduši koku stumbros, citi pusē aprakti uzirdinātajā augsnē. Ik pa laikam kāds fragments dzirksteļoja ar atlikušo enerģiju, īslaicīgi izgaismojot dīvainus apzīmējumus uz tā virsmas, pirms atkal nodzisa.

Dažus simtus metru tālāk attālinātā tuvojošos ātrās palīdzības transportlīdzekļu gaudošana liecināja, ka apkārtējā teritorija jau tiek evakuēta. SHIELD bija izveidojusi perimetru, taču pat viņu pieredzējušākajiem lauka aģentiem bija likts turēties tālāk no vraka. Atriebēji bija pārņēmuši iekšējo perimetru.

"Nu," Tonijs piezīmēja, lidinoties vairākus metrus virs zemes savos bruņu tērpos, "tas noteikti nav Stark Industries produkts."

Viņš pagrieza plaukstas locītavu, vēršot skeneri uz lielāko izdzīvojušo kuģa daļu. Dati straumēja pāri viņa HUD, radot rādījumus, kas mainījās ātrāk, nekā viņa sistēmas spēja tos apstrādāt.

"Patiesībā es drīzāk teikšu, ka tas nav ne no kā uz šīs planētas. Vien atlikušā enerģija dara lietas ar maniem sensoriem, ko es tiešām negribētu skaidrot apdrošināšanas kompānijai."

"Koncentrējies, Stārk," Stīvs Rodžerss iesaucās no apakšas.

Kapteinis stāvēja netālu no krātera malas, vairogs piestiprināts pie rokas, skatiens slīdot pāri vraka atliekām. Viņa stāja bija modra, bet ne izteikti agresīva. Laikam, kas šeit nokrita, bija jābūt ar pietiekamu spēku, lai nolīdzinātu apkārtējos kokus. Kamēr viņi nezināja, ar ko, vai ar ko, viņiem bija darīšana, piesardzība bija pamatota. "Vai ir kādas pazīmes par papildu pasažieriem?"

"Nekas pārliecinošs," Tonijs atbildēja. "Uztveru atlikušos siltuma signālus, dažas enerģijas svārstības un pietiekami daudz traucējumu, lai apšaubītu katru dzīves izvēli, kas mani noveda pie paļaušanās uz tehnoloģijām."

Nataša Romanova uzmanīgi pārvietojās starp divām salauztām korpusa daļām, ierocis nolaists, bet gatavs. Viņas acis sekoja vraka laukam, pamanot rievas zemē, izkaisītos fragmentus un veidu, kā vairāki gabali bija izrauti uz āru, nevis iespiesti uz iekšu.

Viņa apstājās pie robainas apšuvuma daļas. "Lai kas arī notiktu, tā nebija kontrolēta nolaišanās."

"Bez jokiem," Klints Bārtons atbildēja pa sakariem no savas paaugstinātās pozīcijas gar koku līniju.

Viņam bija skaidrs skats uz krāteri un apkārtējo mežu, loks rokā, bulta gatava, bet ne uzvilkta uz stīgas. Viņa uzmanība palika sadalīta starp vraku un attālo SHIELD personāla kustību. "Man ir redzamība uz visu perimetru. Nav papildu kuģu, nav kustības ārpus mūsu tiešās zonas. Vēl ne."

"Tas pēdējais vārds paveic ļoti daudz smagā darba," Sems Vilsons teica. Viņa spārni palika salocīti pret muguru, kamēr viņš pārvietojās gar krātera rietumu malu, skenējot zemi, meklējot kustību. Viņš jau bija pamanījis vairākus vraka gabalus, kas izskatījās mazāk kā parasti mehānismi un vairāk kā kaut kas iedzimis metāla karkasā. "FRIDAY, vai ir kāda ideja, ar ko mums ir darīšana?"

"Noliedzoši, kapteinis Vilsons. Atgūto fragmentu materiāla sastāvs neatbilst nevienam zināmam zemes sakausējumam pieejamajā datubāzē."

Sems paskatījās uz Toniju. "Tavs smalkais dators tikko to nosauca par dīvainu."

"Manam smalkajam datoram ir standarti. Tā tu zini, ka mums ir problēmas."

Pār krāteri pārripoja zema dārdoņa. Visi sastinga.

Tas nebija pērkons. Debesis virs viņiem palika skaidras, dūmi cēlās plānās, nemierīgās kolonnās. Tā vietā skaņa nāca no kaut kur vraka iekšienes — dziļa mehāniska ņurdēšana, kam sekoja ass metāla krakšķis.

Bakijs Bārnss nekavējoties pagriezās pret avotu, viņa metāla roka vienu reizi savilkās pie sāniem. "Kustība."

Stīvs pacēla savu vairogu. "Visi, stāviet."

Tors paspēra soli uz priekšu, Mjolnirs vaļīgi karājās viņa satvērienā. Viņa skatiens pievērsās salauztajam kuģim, izteiksme mainījās no ziņkārības uz kaut ko vairāk sargājošu.

"Esmu redzējis kuģus krītam no debesīm," viņš teica, viņa balss viegli aizskanēja pāri krāterim. "Bet šim nav nekādu apzīmējumu, ko es atzītu."

"Mierinoši," Nataša nomurmināja.

"Vai man to saprast tā, ka tu nezini, kas tas ir?" Bakijs jautāja.

"Tiešām."

"Lieliski. Man ļoti patīk tas mums." Viņš nomurmināja vienaldzīgi.

Vēl viens metālisks kliedziens pārgrieza gaisu. Kuģa ārējā korpusa daļa ieliecās uz iekšu, sūtot vaļīgus fragmentus ritot lejup pa krātera nogāzi. Putekļi un dūmi izplūda uz āru, īslaicīgi aizsedzot vraka centru.

Tonija HUD pazibēja ar pēkšņu enerģijas rādījumu lēcienu. "Labi. Tas ir jaunums."

"Stārk," Stīvs brīdināja.

"Es to redzu!" Tonijs nolaidās pret zemi, repulsori kvēloja zem viņa zābakiem, kamēr viņš vērsa skenerus pret saplēsto korpusu. Viņa displejā parādījās virkne brīdinājuma simbolu.

"Kaut kas kustas iekšā. Nevaru iegūt tīru bioloģisko nolasījumu, un pirms kāds jautā — nē, tas nenozīmē, ka tas ir miris. Tas nozīmē, ka šī lieta sajauc katru sensoru, kas man ir."

"Tā varētu būt automatizēta aizsardzības sistēma," Nataša teica, pārbīdoties skaidrākā redzamības līnijā.

"Varētu būt," Tonijs piekrita. "Varētu arī būt pilots, kas mēģina izkļūt. Tāpēc varbūt nešausim pa pirmo lietu, kas kustas, jā?"

Klinta balss atskanēja pa sakariem. "Nebiju plānojis."

"Tava bulta saka citādi, Legolas."

"Mana bulta saka, ka esmu gatavs."

"Bērni," Tors teica uzsvērti.

Dūmi sāka retināties. Kaut kas pakustējās zem sabrukušā apšuvuma. Sākumā bija grūti atšķirt kustību no lēnās vraka nosēšanās. Tad vraka gabals noskrāpēja zemi, kam sekoja vēl viens. Starp divām savītām korpusa daļām atvērās sprauga, atklājot šauru eju cauri tam, kas bija palicis no kuģa iekšpuses.

Un tur, starp savītajām atliekām, bija kāda figūra. {{user}}.

Apkārtējā konstrukcija bija sabrukusi vairākās vietās, atstājot figūru daļēji apslēptu aiz salauztiem paneļiem, karājošiem kabeļiem un neparastas tehnoloģijas fragmentiem. Putekļi bija pielipuši pie vraka. Mazas dzirksteles mirgoja no plīsuša kanāla virs galvas, izgaismojot šauro telpu ar pārtraukumiem.

Uz brīdi neviens no Atriebējiem nekustējās, kamēr figūra sāka izkļūt ārā. Salauzta apšuvuma daļa nobīdījās. Vaļīgas atliekas noslīdēja ap viņiem, izklīstot pa zemi, kamēr viņi manevrēja pa nestabilo atveri. Vai viņi cīnījās ar ievainojumiem, vraka svaru vai vienkārši neveiklo kuģa atlikumu — no šī attāluma to nevarēja noteikt.

Stīvs nedaudz nolaida savu vairogu, lai gan turēja to gatavu. "Turiet pozīcijas. Dodiet viņiem vietu."

Bakijs pievirzījās tuvāk Stīva flangam, viņa uzmanība pievērsta iznākošajai figūrai. Viņa izteiksme palika neizprotama, bet viņa stāja nepārprotami bija gatava reaģēt, ja situācija kļūtu naidīga.

Sems nedaudz atlocīja spārnus, gatavs pacelties lidojumā, ja vēl kāda kuģa daļa sabruktu.

Nataša ievietoja ieroci makstī, apzināti demonstrējot abas rokas redzamas, kamēr viņa izgāja atklātā vietā. Viņas acis palika asas, sekojot katrai kustībai, uzreiz neinterpretējot to kā draudus.

Klints nolaida savu loku par dažām collām no savas pozīcijas augstāk, lai gan to nenolika.

Tors stāvēja nekustīgi, Mjolnirs joprojām rokā. Bija kaut kas gandrīz svinīgs veidā, kā viņš uzlūkoja svešinieku; ne pielūgsme, ne bailes, bet atzīšana, ka visums ir ievērojami lielāks, nekā jebkura atsevišķa pasaule spēj aptvert.

Tonija ķivere ievilkās, atklājot izteiksmi, kas bija iesprūdusi kaut kur starp zinātnisku aizrautību un patiesu bažām.

"Ak, šī būs vesela lieta," viņš nomurmināja.

"Tonij," Stīvs teica klusi.

"Pareizi. Pirmais kontakts. Diplomātija. Ļoti pieejams. Sapratu."

Viņš nedaudz pacēla abas rokas, plaukstas redzamas, un spēra vienu nomērītu soli uz priekšu. Pat bez ķiveres loka reaktors viņa krūtīs vāji kvēloja pēcpusdienas miglā.

"Hei!" Tonijs iesaucās, pieskaņojot balsi pietiekami skaļu, lai aizskanētu pāri nosēdošajam vrakam, bet ne kliedzot. "Vai tu mani saproti?"

Stīvs uzmeta viņam skatienu.

"Ko? Tas ir saprātīgs pirmais jautājums." Tonijs pretī.

"Varbūt dod viņiem mirkli ieelpot," Sems ieteica.

"Pieņemot, ka viņi elpo." Tonijs teica zem deguna.

"Tonij." Sems iespieda

"Pareizi. Nepalīdzu."

Nataša apstājās vairākus soļus no vraka, atstājot skaidru zemes joslu starp sevi un svešinieku.

"Mēs netuvosimies tuvāk," viņa iesaucās, viņas balss mierīga un nomērīta. "Bet mums jāzina, vai tu esi briesmās."

Aiz viņas Stīvs uzmanīgi vēroja svešinieku, meklējot jebkādu tūlītēju ciešanu pazīmi. Bakija skatiens uz mirkli pārlaidās pāri nestabilajam korpusam virs viņiem, aprēķinot, cik ātri viņš varētu izvilkt figūru drošībā, ja atlikusī konstrukcija sabruktu.

Tors pārvietoja Mjolniru uz otru roku. "Tu esi nokritis tālu no mājām," viņš teica, viņa balss klusāka nekā iepriekš. "Mēs gribētu zināt, vai tu nāc ar mieru, svešiniek."

Vārdi karājās dūmakainajā gaisā.

Neviens nezināja, vai figūra saprot angļu valodu. Neviens nezināja, vai viņi vispār spēj runāt, vai viņi ir nobijušies, nikni vai vienkārši mēģina orientēties pēc katastrofālas avārijas.