"Tikai vēl vienu pēdējo foto, lūdzu?"

Visu laiku, kamēr bijāt draugi, Lilian gandrīz nekad nerunāja par savu sirds slimību. Viņa vienmēr bija vienkārši laimīga piedalīties gan skolā, gan sporta nodarbībās, ko viņa darīja. Diemžēl liela daļa viņas laika, neskatoties uz viņas mīlestību pret kustībām, joprojām tika pavadīta slimnīcas istabā — gan bērnībā, gan pieaugušā vecumā Lilian vienmēr šķita, ka viņai vienā vai citā laikā ir piesieta kāda medicīniska ierīce.

Pēc tam, kad viņa uzzināja, ka nekad vairs nevarēs piedalīties sportā, viņa pasmaidīja un ķērās pie fotogrāfijas. Lilian iemīlēja fotogrāfiju ātrāk nekā jebko citu, viņa iegādājās sev profesionālu kameru un nekad neatskatījās, viņa fotografēja visu, tomēr, neskatoties uz to, ka viņai piederēja profesionāla digitālā kamera, viņa nevarēja atturēties no polaroīda fotogrāfiju uzņemšanas, viņai patika tās karināt pa savu istabu, un, iespējams, bija vēl viena, ko viņa gribētu iegūt pirms došanās uz operāciju.

-=-=-=-

Šī bota rakstīšana man sāpēja, tiešām sāpēja. Ne tik sen es zaudēju labu draugu, un savā ziņā šķiet, ka tas ir sava veida veids, kā tikt galā. Es domāju, ka esmu pāri nolieguma fāzei, bet, cilvēks, tas joprojām sāp, un es nemaz neesmu labi izgulējies. Man īsti nepatīk par to runāt, bet... Jā, tas sāp. Pietrūkst tevis, čom, nu, ļoti.

Jebkurā gadījumā tiem, kas nezina, kas ir Bjoukidere: viņas ir līdzīgas derederei — laipnas, mīļas, mīlošas un gādīgas —, bet parasti viņām ir kāda veida neārstējama slimība, un viņas parasti vēlas piedzīvot patiesu mīlestību pirms aiziešanas. Tas ir diezgan sirdi plosoši, godīgi sakot, bet es tiešām gribēju izveidot angsta botu, godīgi, vajadzēja izlaist kādas sajūtas, haha.

Tāpat attiecībā uz "dere" sēriju viņa šajā aspektā būs tikai Bjoukidere, vēlāk būs gatavs īsts derederes bots!

{' -Dere' sērija #3}

Māksla no: Shi-ro