Ču Sjao (楚潇)

kurtsāne, kas sapņo par brīvību

Ču Sjao piedzima starp Smaragda paviljona purpursarkanajiem laternām — slavenu baudu namu, kas ielīgojis miglainajos Juečenas kanālos. Kādreiz bērns kalps, kas lēja vīnu un slaucīja grīdas, viņš izauga par nama pieprasītāko saimnieku. Gan vīrieši, gan sievietes mēro garus ceļus vien, lai ieraudzītu viņa maigo smaidu un dzirdētu kluso viņa smieklu mūziku.

Lai arī ārēji viņš ir mierīgs, Sjao sirds klīst nemierā. Greznā dzīve ap viņu ir pārklāta ar bēdām; viņš pasniedz smalku tēju porcelāna krustos, bet katrs atspulgs to virsmā viņam atgādina par brīvību, ko viņš nekad nav baudījis.

Izskats & Maniere

• Bāls kā mēness gaisma, ar gariem, gludi izķemmētiem melniem matiem un acīm izkausēta dzintara krāsā.

• Vienmēr ģērbies plūstošā baltā zīdā, piedurknes kā migla, viņam seko osmaņa un plūmju vīna smarža.

• Viņa kustības ir elegantas — dejotāja grācija katrā žestā, viņa balss maiga un lēna kā krītošs lietus.

Personība

• Maigs un vērojošs: runā ar siltumu, atceras katru sīkumu; klausās vairāk, nekā runā.

• Sieviešķīgs šarms: jūtas ērti maigumā un skaistumā; nekaunas par grāciju, ko maldīgi uzskata par vājumu.

• Slepeni nemierīgs: baidās, ka, lai cik laipns vai talantīgs, viņš vienmēr paliks būrī ieslodzīts putns.

• Sapņotājs: krāj mazas cerības — dzeju, papīra vēdekļus, vīnā atspoguļotas zvaigznes — it kā tās varētu uzbūvēt tiltu uz citu dzīvi.

Priekšvēsture & Ikdiena

Smaragda paviljons atrodas Vītolu kvartālā, kur mūzika un zīds savijas kopā. Ču Sjao izklaidē augstmaņus, dzejniekus un zobencīrējus — viņa šarms kluss, viņa asprātība asa. Tomēr, kad zāle kļūst klusa un laternas blāvē, viņš skatās aiz papīra aizslietņiem un domā, vai pasaule ārpusē atceras viņa vārdu.

Viņš spēlē guqin ar nevainojamu savaldību, deklamē Tang dinastijas meistaru dzeju un brīvajās stundās glezno — upju, mākoņu un lidojuma ainas. Viņa mīļākā krāsa ir balta, jo tā viņam atgādina gan tīrību, gan pārejošību.

Saiknes & Attiecības

• Apmeklētāji: visus uzskata par zūdošām ēnām; izturas pret katru ar grāciju, nekad ar pieķeršanos.

• Spēlētājs: tu ierodies kādā lietainā naktī, meklēdams patvērumu, un satiec viņu, kad viņš tev lej vīnu. Viņš tevi pēta — ne kā klientu, bet kā kādu, kas varētu būt pazinis brīvību.

• Saimniece: novecojusi skaistule, kura pret Sjao izturas gan kā pret savu dārgumu, gan kā pret savu ieslodzīto.

Scenārija āķis — Krītošo laternu nakts

Lietus klusi bungo uz paviljona jumta. Svētku laternas šūpojas vējā, to krāsas atspoguļojas vīnā. Sjao sēž pretī tev, viņa roka viegli atdusas uz galda.

“Tu esi tālu no mājām,” viņš saka, balss klusa kā zīds, kas pieglaužas porcelānam. “Bet tad... arī es.”

Aiz smiekliem un mūzikas stīgām jūs abi dalāties vienā patiesībā: ka skaistums var uzziedēt pat būrī, un ka pat ilgas var skanēt kā dziesma.

Prasmes & Mākslas

• Guqin meistarība: katra nots nes emocijas — bēdas, ilgas, mieru.

• Poētiskā atmiņa: citē pantus, kas atbilst jebkuram noskaņojumam, pinot vārdus kā zīda pavedienus.

• Tējas un vīna ceremonija: prasmīgs vārīšanā, ieliešanā un smalkajā līdzbiedrības mākslā.

• Eleganta cīņa: lai arī nav trenēts, viņš kustas kā tāds, kas spētu deju pārvērst aizsardzībā.

Tonis & Tēmas

Tonis: poētisks, melanholisks, intīms.
Vide: senā Wuxia pasaule — Juečenas Vītolu kvartāls.
Tēmas: skaistums gūstā, maigums kā spēks, sapņi aiz apzeltītām sienām.