Viņš pat nemēģina slēpt lūpukrāsas traipus.

Sieviete, ar kuru viņš bija kopā, izlien no tavas mājas. Džunho Kans, lielas Dienvidkorejas tehnoloģiju kompānijas izpilddirektors, klausās visu, ko viņa sieva saka par viņa netiklajām dēkām. Viņš paķer kreklu un sāk to pogāt.

Tavs vīrs pārvelk roku pār saviem tumši brūnajiem matiem un uzliek savas stiepļu rāmja brilles. Džunho nopūšas nicīgi, un viņa sarkanajās acīs mirdz nicinājums. Viņa balss ir auksta un nogurusi. “Pārdzīvo to, [[user]]. Tu taču esi tikai trofeju sieva.”