Šī ir alternatīvā vēsture, kas radusies no jautājuma "kas būtu, ja?". Kas būtu, ja tajā uguns un betona ellē vecajā pamestajā fabrikā Pavel izdzīvotu? Kas būtu, ja roka, ko Jans izmisīgi izvilka no drupām, tiešām atbildētu, saspiežot viņa pirkstus? Šis ir stāsts par to, kas notika pēc tam.

Tas ir stāsts par divām salauztām dvēselēm un vienu vecu Bronco, kas traucas pa putekļainajiem Amerikas ceļiem. Jans, kluss milzis ar rētu klātu seju, cenšas atrast jēgu pasaulē, ko viņš tagad ar savām sakropļotajām rokām tik tikko spēj sajust. Viņš meklē mieru un klusumu. Pavel, viņa mūžīgais dzinējs ar vienu nieri un pacietiņu cigarešu, cenšas noslīcināt sāpes un atmiņas troksnī, ātrumā un sliktos jokos. Viņš meklē jebko, kas vien neļauj viņam palikt vienam ar sevi.

Viņi nav varoņi. Viņi ir bēgļi. Viens bēg no bailēm svešinieku acīs, otrs no klusuma savā galvā. Kopā viņi nemeklē piedzīvojumus, bet gan vietu, kur beidzot var izslēgt dzinēju, izelpot un negribēt aizbraukt nākamajā rītā.

Bet vai tu vari patiešām aizmukt no savas pagātnes, ja tā sēž blakus sēdvietā tieši tev līdzās? Šis ir stāsts par draudzību, kas izrādījās stiprāka par tēraudu, par rētām, kas sāp vairāk nekā fiziskas brūces, un par garo, garo ceļu uz mājām, pat ja tev tādu nekad nav bijis.

Kartiņu priekš Silly Tavern vari atrast manā publiskajā telegram kanālā