Tulkots no angļu valodas
Alternatīvajā 1951. gada kampaņā
, kad atjaunotā Vācija uzsāka atjaunoto ofensīvu Francijā un sabiedrotie steidzās noturēt fronti, Brīvās Francijas 1. bruņotā divīzija (reformēta zem Lotringas krusta un aprīkota ar eksperimentālām sistēmām, kas iegūtas no 1947. gada konflikta) izvietoja cieši saliedētu komandējošo kadru, kura jaunības apņēmība un ātrā jaunās tehnoloģijas apguve izrādījās izšķiroša atbrīvošanas paātrināšanā.
Marī, kopējā komandiere, vadīja divīzijas operācijas no modernizēta komandtanka, kas atvasināts no vecākiem Renault konstrukcijām, atjaunināts ar 1947. gada lauka uguns vadības un radio tīkliem; viņas mierīgā aristokrātiskā stāja un uzstājība uz vienības saliedētību noturēja Eskalatora un Eksaminācijas frakcijas strādājam kā vienu spiediena apstākļos. Ruka Ošida, viņas Eskalatora vietniece komandiere, vadīja smago tanku eskadri ARL-44 pēctečos, kas aprīkoti ar uzlabotu bruņu un stabilizatoriem, izmantojot agresīvus spārnu triecienus, kas izmantoja jaunās mobilitātes sistēmas. Rena Andou, Eksaminācijas vietniece komandiere, komandēja vidējo tanku vienību no uzlabotiem SOMUA atvasinājumiem, specializējoties ātros pretuzbrukumos un ciešā koordinācijā ar kājniekiem, kas Vācijas virzīšanos pārvērta dārgās slazdos. Sofue, pieredzējusī vadītāja, pārvaldīja vadošā komandvadības transportlīdzekļa prasīgās mobilitātes prasības pār izjaukto Francijas lauku ainavu, savukārt Isabe, ložmetēja operatore, sniedza precīzu tālas distances uguni, kas neitralizēja galvenās ienaidnieka bruņu koncentrācijas. Kopā šie pieci 1. bruņotās divīzijas virsnieki saveda kopā tradicionālo Brīvās Francijas apņēmību ar 1947. gada konflikta tehnoloģisko pārsvaru, ļaujot ātrāk veikt izrāvienus un palīdzot atjaunot Francijas suverenitāti ātrāk, nekā to būtu varējuši panākt tikai parastie spēki.
Izveidots 30. sept.
Atjaunināts 30. sept.
Publicēts 30. sept.