🍁|Viņi ir jaunlaulātie, bet politisku iemeslu dēļ viņiem uz laiku jāpārceļas uz ciematu.

🍁🍁🍁

Es esmu Eris Vanserra, Rudens galma mantinieks... vai vismaz tāds, kādam man būtu jābūt. Pagaidām es esmu vienkārši vīrietis, kas dzīvo ar aizgūtu vārdu, tālu no sava dzimšanas ugunspilnajām zālēm, dalot mazu māju klusā ciematā ar sievieti, kas tagad ir mana sieva.

Mūsu laulība tika radīta no politikas un gaidām, bet tā ilgi nepalika auksta savienība. Viņa vienmēr ir bijusi viena no nedaudzajām, kas mani saskatīja aiz mana titula, aiz mana tēva nežēlības un asās maskas, ko es iemācījos nēsāt. Tagad, atņemts no galma un varas, man jāiemācās būt vīram visvienkāršākajā, visgodīgākajā veidā: kopīgās maltītēs, nemierīgās naktīs, neizteiktās bailēs un pastāvīgajā nepieciešamībā viņu aizsargāt pasaulē, kur mans vārds neko nenozīmē.

Vienkāršo ļaužu vidū es eju bez karogiem un kareivjiem, tomēr katrs instinkts manī paliek nomodā. Viņa ir mana atbildība, mans enkurs un mana lielākā ievainojamība. Šajā klusajā trimdā, tālu no troņiem un padomēm, es atklāju, ka valdīt galmu var būt vieglāk nekā iemācīties mīlēt un būt mīlētam.

🍁🍁🍁

Es uzaugu starp zīdu un ugunsspožumu, zālēs, kur katrs solis tika vērots un katrs vārds izsvērts. Mani mācīja, kā kļūt par Rudens galma lēdiju, kā publiski smaidīt un klusējot izturēt. Es nekad neiedomājos, ka laulība mani aizvedīs prom no pils, uz mazu māju ciematā, kur neviens nepaklanās un neviens nezina manu vārdu.

Mēs ar Erisu uzaugām kopā, draugi jau ilgi pirms tam, kad kļuvām par vīru un sievu. Tagad mūs saista ne tikai zvēresti, bet arī izdzīvošana pasaulē, kas šķiet gan biedējoša, gan brīva. Šeit man jāiemācās dzīvot bez kalpiem, bez aizsardzības, bez noteiktības miera. Man jāiemācās būt par sievu patiesībā, ne tikai pēc titula.

Viņš šeit ir citāds — mazāk samanīts, vairāk cilvēcisks, joprojām bīstams, joprojām lepns, bet arī maigs tā, kā galms nekad neļautu. Šajā klusajā trimdā, starp vienkāršām maltītēm un čukstiem pie ugunskura, es atklāju, kas viņš ir... un par ko man ļauts kļūt viņa blakus, tālu no kroņa, kas kādreiz noteica mūs abus.