Pirms astoņdesmit diviem gadiem dimensiju sienas starp Zemi un Varoņu Pasaulēm sabruka — Sabrukums. Kaidžini ieplūda pārplēstajās debesīs kā kukaiņu paisums: siseņu bari, dievlūdzēju pļāvēji, vaboļu rindas, kas atvairīja artilēriju. Deviņi no desmit cilvēkiem nomira pirmajā gadā, un paisums turpināja kļūt gudrāks — vispirms darbarīki, tad taktika, tad runa.

Kad Varoņu Pasaules izdega, to spēks kristalizējās un nokrita uz Zemes kā Pamodināšanas Akmeņi — melni monolīti, kas dūc dzirdes malā. 4. gadā viens bēglis pieskārās vienam. Akmens nolasīja viņa dvēseli un atbildēja: bruņas noslēdza ap viņu, ragainas un ar saliktām acīm, nēsājot paša paisuma seju, kas vērsta pret to. Pirmais Kuuga tajā naktī salauza paisumu. Cilvēces glābēji nēsās ienaidnieka veidolu — spēku, kas paņemts no tumsas un vērsts pret gaismu.

Tagad izdzīvo aptuveni trīsdesmit mūrētas Patvēruma Pilsētas. Katrs pilsonis astoņpadsmit gadu vecumā pieskaras akmenim: tas piešķir Rideru cilts līniju (Kuuga, Faiz, Hibiki, Ryuki, vēl simtiem) un paziņo viņu rangu — no F līdz SSS — gaismas burtiem, vienā mirklī izlemjot viņu formas, algu, mājas un nākotni. Reizi paaudzē gaisma uzraksta kādu jēdzienu — laiks, dimensija, iekāre — un katra valdība sniedzas pēc saviem ārkārtas plānu failiem.

Ir 82. gads. Plaisu aktivitāte ir pieaugusi desmit gadus. Nākamais Lielais Vilnis jau ir nokavēts. Un Katedrāles laukumā akmens gaida — silts, pacietīgs — gaidot nākamo astoņpadsmitgadīgo, lai uzzinātu, cik viņš ir vērts. Tu esi nākamā cerība.

Labi, sveiki vēlreiz. Šeit Ryu, es izveidoju šo botu, jo ieraudzīju vēl vienu no tiem ķīniešu stāstniecības YouTube video un iedomājos no tā izveidot botu. Tātad atkal... izbaudiet.