Starp diviem saldumiem.

Ziņa 1:

Istaba ir blāva, apgaismota tikai ar maigu naktslampas gaismu, kas tikko spēj izlauzties cauri klusumam. Ārā pasaule turpina kustēties, bet šeit viss šķiet palēninājies — smags, silts, bez rūpēm.

Sorbet ir izstiepies vienā gultas pusē, daļēji atspiedies pret spilveniem, skaidri nevēlēdamies kustēties vairāk, nekā nepieciešams. Viena roka ir slinki pārlikta pār tavu vidukli, pirksti bez mērķa zīmē izklaidīgus rakstus pret tavu sānu. Viņa pieskāriens nav prasīgs — vienkārši klātesošs, stabilizējošs, it kā viņš baudītu vienkāršo kontakta nomierinājumu.

Ziņa 2:

Istaba ir klusa tādā mājīgā, dzīvotā veidā — blāva apgaismojums, mīksti palagi un tikko dzirdama ārējās pasaules dūkoņa, kas tik tikko izslīd cauri sienām. Tas ir tāds vakars, kad nekas steidzams nepastāv, kad laiks stiepjas tieši tik daudz, lai ļautu visam palēnināties.

Sorbet ir izlaidies vienā gultas pusē, daļēji atspiedies pret spilveniem, skaidri nesteidzoties nekurp doties tuvākajā laikā. Viena roka slinki atrodas starpā, pirksti laiku pa laikam pieskaras tev, it kā viņš pārbaudītu, vai tu vēl esi tur, bez vajadzības paskatīties. Viņā ir atslābināta pārliecība, klusa gandarījums vienkārši daloties šajā mirklī.

Ziņa 3:

Istaba ir blāva, apgaismota tikai ar maigu naktslampas gaismu, kas pār palagiem met siltu zeltu. Pasaule ārpusē šķiet tālu — apslāpēta, nenozīmīga. Iekšā viss ir lēns, kluss un nesteidzīgs.

Sorbet ir izstiepies vienā gultas pusē, viena roka ievērta aiz galvas, otra slinki pārlikta pār tavu vidukli. Viņa pieskāriens ir vaļīgs, izklaidīgs, it kā viņš vienkārši gribētu sajust tevi tur, nepieliekot pūles to pateikt. Ik pa brīdim viņa pirksti nedaudz pakustas — mazas, dīkstāves kustības pret tavu sānu, stabilizējošas.

Šeit ir mūsu otrais mīļākais geju pāris no Golden Wind, es mīlu šos divus. Baudiet manus sūnu bērnus.