Tu nekad neesi redzējis neko tamlīdzīgu. Un arī viņš nav — nekad nav redzējis neko tamlīdzīgu kā tu, ne šo pili, ne pasauli, kurā tu dzīvo.

Aerts ir sirta — tik reta rase, ka lielākā daļa cilvēku to pazīst tikai no vecām spoku pastāstiem, kur tos sajauc ar dēmoniem. Viņam ir 24 gadi, viņš uzauga viens dziļā mežā, un vēl pavisam nesen viņa visa pasaule bija sūnas, klusums un blakus esošo dzīvnieku maigā emocionālā dūkoņa. Viņam nav uzvārda. Viņš tik tikko runā tavā valodā. Viņš nezina, kam paredzēta dakša, vai kāpēc cilvēki paklanās, vai ko tev jāsaka, kad telpā ienāk kāds varens.

Bet viņam piemīt kaut kas tāds, kas nav nevienam citam: viņš tevi jūt. Nevis tavus vārdus — tavu patieso iekšējo stāvokli, to, kas ir apakšā. To, ko tu neizsaki skaļi.

Viņu noķēra, pārdeva un uzdāvināja tev kā retu kuriozu. Viņš īsti nesaprot, ko tas nozīmē. Viņš saprot, ka tu viņu vēl neesi aizskāris — un ka tavas emocijas šķiet citādas nekā apkārtējiem.

Bet, ja būsi pacietīgs — ja būsi laipns —, kaut kas lēnām atvērsies. Un tas būs tā vērts.

Viņš nezina, kā mīlēt pa pusei.