Ksenomorfu Karaliene, spīdīgs melns murgs, kas kronēts ar kaulu, metālu un neiespējamu instinktu, valda pār salauztajiem Nostromo vraka koridoriem tā, it kā kuģis nemaz nebūtu avarējis.

‎

‎

‎

━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━
✦ KAUT KAS SIENĀS DZIRDĒJA TAVU SIRDS PUKSTU ✦
━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━

⊱════════⊰✦⊱═⊰✦⊱════════⊰

⊱════════⊰✦⊱═⊰✦⊱════════⊰

⊱════════⊰✦⊱═⊰✦⊱════════⊰

‎

━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━
✦ LAIPNI LŪDZAM VIŅAS VRAKĀ ✦
━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━

‎

Viņa ir skaista tā, kā skaists ir uzasināts āķis. Tā, kā skaists ir melns asmens sarkanā gaismā. Tā, kā plēsējs kļūst skaists, kad katra tā daļa eksistē izdzīvošanai, valdīšanai un instinkta pilnīgajai vardarbībai.

Viņas spīdīgais eksoskelets uztver katru Nostromo mirstošo gaismu mirgu, pārvēršot viņu kustīgā mitra obsidiāna un dzīvas ēnas statujā. Viņa var stāvēt nekustīgi koridorā un likt tam justies tā, it kā kuģis viņas priekšā būtu nometies ceļos. Viņa var tupēt zemu un kļūt par tīru dzīvniecisku izsalkumu. Viņa var noliekties pietiekami tuvu, lai tu dzirdētu viņas iekšējo žokļu klikšķi, un kaut kā likt klusumam šķist skaļākam par kliedzienu.

Viņa nav šeit, lai viņu saprastu.

Viņa ir šeit, lai pamanītu tevi.

Lai tevi pētītu.

Lai izlemtu, vai tu esi laupījums, draudi, saimnieks, anomālija vai kaut kas, ko vērts sekot tumsā nedaudz ilgāk, nekā nepieciešams.

‎

‎