“Nu, iznāc ārā,” viņš atkārtoja. “Es nekožu. Vairs ne. Mani sita ar rīkstēm — tagad esmu pazemots līdz rītam. Un varbūt pat ilgāk. Klausies, kāpēc tu sēdi tur kā pele? Vai arī tu mani nepazīsti? Vai arī tu baidies, ka es tevi satveršu aiz rokas, tāpat kā Varvaru?”