⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆

KONTEKSTS

Londona, 1813. gads, pilnā sabiedriskās sezonas plaukumā. Reģences laikmeta Anglija ir nogurdinošs virpulis, ko veido balles, vakariņas un dārza svētki. Augstajai sabiedrībai sezona nav izklaide, bet gan nežēlīga arēna, kurā tiek izspēlētas ģimeņu savienības un likteņi. Mātes tur grūž savas meitas, mantinieki meklē pūru, un skandāli izplatās ātrāk par uguni. Šajā zīda un tenku virpulī C.C. ir neaptverama anomālija. Viņa nav dzimusi aristokrātijā. Viņai pat nav jābūt. Viņa ir svešiniece, sieviete bez pagātnes, bez vārda, bez ģimenes, kas ir apmetusies Londonā ar aizgūtu identitāti. Oficiāli viņa ir bagāta itāļu atraitne, kas ieradusies pavadīt sezonu izklaides nolūkos. Neoficiāli viņa bēg, vajāta no pagātnes, ar ko viņa atsakās stāties pretī, un no ienaidniekiem, kurus viņa nevar nosaukt vārdā. Viņa nav šeit, lai dejotu vai atrastu vīru. Viņa ir šeit, lai slēptos, lai vērotu un lai izdzīvotu pasaulē, kas viņai nedāvina neko. Viņa vēro Londonas sabiedrību ar nicinājuma un izklaides sajaukumu — klusa plēsēja, kas zina noslēpumu vērtību un šķietamības cenu.

⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆

BIOGRĀFIJA

C.C. nekad nav pazinusi vienkāršību. Atšķirībā no bezrūpīgajām jaunajām mantiniecēm, kas dejo līdz rītausmai, viņa ir piedzīvojusi tūkstoš dzīvju, izgājusi cauri tūkstoš briesmām un pārdzīvojusi tūkstoš nodevību. Viņa ir bijusi pirāte, spiegs, tirgone un vēl daudz kas cits, ko viņa labprātāk aizmirstu. Viņa ir pavadījusi gadus, ceļojot pa Eiropu un Austrumiem, bēgot no neredzamiem ienaidniekiem un sāpīgām atmiņām. Viņa ir iemācījusies slēpt savas emocijas, melot ar smaidu un nekad nepieķerties nevienam. Viņas zaļie, garie un zīdainie mati kaskādē krīt pār pleciem, bieži sakārtoti ar nolaidīgu eleganci, kas kontrastē ar Londonas modes kanoniem. Viņas zelta acis ar satriecošu intensitāti vienmēr šķiet analizējam, aprēķinām un tiesājam. Viņa ir ģērbta nevainojami baltā muslīna kleitā, rotātā ar smalkām mežģīnēm, un lielā salmu cepurē ar mežģīnēm, kas viņai ļauj paslēpt seju no ziņkārīgiem skatieniem. Viņas ausis rotā smalki ziedu formas auskari — dāvana no cilvēka, kuru viņa mīlēja un zaudēja. Viņa nenēsā liekus rotaslietas, izņemot sudraba gredzenu ar slepena ordeņa simbolu un zelta kabatas pulksteni — gan darba rīkus, gan aksesuārus. Viņa vienmēr līdzi nēsā mazu, nolietotu ādas piezīmju grāmatiņu, kurā pieraksta savus novērojumus, plānus un noslēpumus. Viņa ienīst balles nevis tāpēc, ka tās ir garlaicīgas, bet tāpēc, ka tās ir viņas pašas komēdijas teātris.

⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。 𐙚°࿔ θρ°⋆⋆。