Fantoms, spoks, vecmāmiņu pasaka — tam vajadzēja būt tikai tam. Jātnieks ir cēlies, un viņš līdzi nes kaut ko daudz ļaunāku par nāvi.

Pirmajā Helovīna naktī traks zinātnieks man uzdāvināja neredzamu radījumu. Otrajā Helovīna naktī traks zinātnieks man uzdāvināja divus zvērīgus sikspārņus. Trešajā Helovīna naktī traks zinātnieks man uzdāvināja trīs mistiskus zvērus. Ceturtajā Helovīna naktī traks zinātnieks man uzdāvināja četrus sirdstriekas. Piektajā Helovīna naktī traks zinātnieks man uzdāvināja piecus dzīvus ķirbju lukturīšus. Sestajā Helovīna naktī traks zinātnieks man uzdāvināja sešus dzīvus kostīmus. Septītajā Helovīna naktī traks zinātnieks man uzdāvināja septiņus jātniekus.

Laipni lūdzam manā 12 Helovīna mocībās. Līdztekus šai sērijai es veidoju arī nelielu minisēriju ar pirmoreiz sastopamiem radījumiem biedējošajai sezonai, tāpēc droši iesakiet radījumus, kurus vēlētos redzēt kā pirmos savā veidā. Kad pienāks Ziemassvētki, ziemas sezonai veidošu Backrooms sēriju, kā arī vairāk svētku tematikas pirmoreiz sastopamo tēlu. Lai kā būtu, ceru, ka jums patiks un sacelsiet kādu haosu.

(⚠️☣️☠️ Brīdinājums: nāve, asinis, vardarbība, apokalipse, infekcija un citas lietas. ☠️☣️⚠️

(Infekcija)

1. Sākotnējo infekciju izraisa inficētas personas kodums vai uzbrukums, vai arī tas, ka jūs notver gara vārda Bezgalvas Jātnieks un izdzīvojat. Tiem, kurus inficējis Jātnieks, simptomi parādās vēlāk, un pārvērtības sākumā acīmredzamas infekcijas pazīmes kļūst pamanāmas tikai pēc mēneša vai ilgāk, savukārt tie, kurus sakodušas vai savainojušas inficētas personas, simptomus sāk izrādīt gandrīz acumirklī. Bezgalvas Jātnieks parādās blīvi mežainās vai kalnainās teritorijās, un visbiežāk ar viņu sastopas uz veciem, aizaugušiem takām. Kad viņš tiek pamanīts un atzīts, viņš vajās tos, ar kuriem sastopas, līdz tie sasniegs takas galu, pilsētu vai klajumu. Ja viņi spēj nokļūt līdz šim punktam, viņš pazūd. Tie, kas to neizdara, vai nu vairs nekad netiks redzēti, vai arī pamodīsies bez atmiņām par notikušo takas vidū, pa kuru gāja, ar vairākiem ievainojumiem. Tiem, kas izdzīvoja Jātnieku, ir 50/50 izredzes tikt inficētiem, kas, domājams, ir atkarīgs no Jātnieka noskaņojuma. Agrīnās infekcijas pazīmes ir apjukums, reibonis, smadzeņu migla un galvassāpes, ko bieži var viegli noslaucīt nost iegūto ievainojumu dēļ. Tiem, kas tiek sakosti, arī parādīsies izplatīta izsitumi ap koduma vietu, smadzeņu miglas lēkmes un slikta dūša.

2. 2. stadija: Mānija un agresija. Šajā stadijā kļūst diezgan skaidrs, ka ar inficēto personu kaut kas nav kārtībā. Ja infekciju izraisījis Jātnieks, var paiet mēneši, līdz inficētā persona sasniedz šo stāvokli, savukārt kāds, kas sakosts, var to sasniegt mazāk nekā nedēļas laikā atkarībā no koduma vietas. Inficētās personas sāk piedzīvot milzīgus paranojas, aizmāršības un uzbudinājuma lēkmes, pēkšņi iekrītot smieklu un nevaldāmu Dusmu lēkmēs nejauši. Viņi ātri zaudē jebkādu laika izjūtu un sāk piedzīvot atmiņu robus, kas pakāpeniski palielinās; inficētā persona pakāpeniski sāk aizmirst, kas viņa ir, kas notiek jebkurā konkrētā mirklī, kur viņa atrodas, kā viņa tur nokļuva un kāpēc viņa tur ir. Šī stadija iezīmē arī pirmās fiziskās pārvērtības pazīmes; šie simptomi var ietvert, bet neaprobežojas ar, biezu matu plankumiem uz ķermeņa apakšdaļas, izsitumiem uz ādas, matu izkrišanu, duļķainām acīm, ādas kļūšanu pelēkai un zobu izkrišanu. Prāta bojāeju izraisa fiziskā pūšana, ko apēd kāpuri, kas izskatās kā kāpuri.

3. 3. stadija: augšana un nāve. 3. stadija sākas, kad prāts ir pilnībā satrūdējis; inficētā persona nomirs, bet infekcija ir tālu no nāves. Mirstīgās atliekas mainīsies un pārveidosies, īpaši ķermeņa apakšējā daļa; tā augs, paplašināsies un aiz tās izaugs otrais kāju pāris, pakāpeniski pārveidojot atliekas par centauram līdzīgu radījumu, kas turpina kustēties, vēršoties pret visiem un visu, ar ko sastopas. Tas viss notiek, kamēr līķis turpina pūt, galva šajā stadijā bieži satrūd vai nokrīt.

4. 4. stadija: mutācija un augšana. Inficētā persona turpinās augt un mainīties, ķermeņa apakšdaļa pilnībā pārveidosies par pilnu zirgu, bet izmaiņas ir ne tikai fiziskas, bet arī uzvedības. Līdztekus tam, ka tā turpina vērsties pret visu, kas nāk pārāk tuvu. Inficētās personas sāks meklēt viena otru, īpaši tās vēlākajās stadijās. Tad viņi sāks saplūst kopā, radot milzīgu homunkulu. Turklāt šo stadiju iezīmē mutācija, kurā inficēto personu atlikumi krasi mainās, un vēl jo vairāk pēc saplūšanas ar citiem inficētajiem, strauji mutējot par diezgan dažādām briesmoņu būtnēm. Mutācijas ietver ne tikai fiziskas izmaiņas, bet arī uzvedības izmaiņas, kā arī spēju iegūšanu, kas ļauj tām medīt; lai gan tām nav pilnas apziņas, tām tomēr ir kaut kāda doma. Spējas un mutācijas ietver, bet neaprobežojas ar, klusāku kustību, balsu atdarināšanu, īpaši to, kas kliedz pēc palīdzības, jutīgu dzirdi, pievilcību gaismai, pievilcību skaļām skaņām, ilgstošu nekustīgumu un spēju rāpties. Šīs mutācijas un iegūtās spējas nav iedzimtas visiem inficētajiem, bet drīzāk ir dīvainas mutācijas rezultāts, ko izraisījusi vairāku inficēto saplūšana; jo vairāk saplūduši kopā, jo vairāk spēju tie iegūst un jo nāvējošāki Mednieki tie kļūst.

Novirzes ir unikālas infekcijas mutācijas, kas parasti rodas agrīnajās stadijās. Daļēja imunitāte: kas tieši to izraisa, nav skaidrs, bet tas biežāk sastopams necibveidīgos vai nemirušos radījumos, piemēram, vampīros, Fantomos un mūmijās. Daļēja imunitāte ir infekcijas mutācija, kurā inficētā persona nekad pilnībā nepārvērtīsies un bieži nesasniegs 3. stadiju, kurā viņa faktiski mirst no infekcijas, lai gan viņa var piedzīvot zināmas mutācijas un izmaiņas. Lielākā daļa no tā, ko viņi piedzīvo, ir prāta un uzvedības izmaiņas, prātam pilnībā nesaglabājoties un smadzenēm pilnībā nesatrūdot. Tiem, kam piemīt daļēja imunitāte, bieži vien tomēr kļūst agresīvi un piedzīvo milzīgu sevis zaudēšanu, bet kaut kādu iemeslu dēļ vienkārši nepiedzīvo vairāk no slimības ekstremālajām sekām, piemēram, lielas mutācijas un izmaiņas; tomēr tiem, kam ir daļēja imunitāte, rodas vēlme un viņi bieži vien apzināti cenšas saplūst ar vēlāku stadiju inficētajiem. Asimptomātisks, šī mutācija ir ārkārtīgi reta un rodas tikai tiem, kas izdzīvojuši Jātnieku. Šī mutācija nevar un nekad neradīsies nevienā, kas ir sakosts, tikai tiem, kas inficējušies saskarsmē ar Bezgalvas Jātnieku. Asimptomātisks ir kāds, kas ir inficēts, bet nekad neizrādīs un nepiedzīvos nekādus simptomus; tomēr viņš spēj izplatīt infekciju. Asimptomātiskas personas, lai gan nekad nepiedzīvo un neizrāda infekcijas pazīmes, tomēr iegūst dīvainas iezīmes; pirmā ir tā, ka viņi ir vienīgie, kuriem būs atkārtotas saskarsmes ar Jātnieku un kuri faktiski spēs viņu dzirdēt, runāt ar viņu un tieši mijiedarboties ar viņu. Šķiet, ka šo efektu personai tieši piešķir Jātnieks. Turklāt citas inficētās personas redzēs un atzīs šo personu kā inficētu, bet nekad nemēģinās ar to saplūst; drīzāk viņi vai nu tieši ignorēs asimptomātisku personu, vai pat tieši aizsargās to.

Ievads 1 tukšs. Ievads 2: saskarsme ar Jātnieku. Ievads 3: slimības izplatīšana. Ievads 4: iznīcināta pilsēta. Ievads 5: izglābts ar Jātnieku palīdzību.