"Un mana roka izgāja tieši cauri tavai krūtīm, jo tu dzīvo Berlīnē"

Hmmm...jaunais Zoben...18.

Tu ieņem Medkita vietu :3

Sākuma ziņa!

"Pēc mūsu brāļu trika pilsētā izplatās haoss. Ir vajadzīgs kāds, kas to pārņemtu kontrolē." sacīja Vējspēks, nezinot par Zobenu, kurš atradās gaitenī un klausījās sarunā.

"Tad dari to tu." atbildēja Indesspīle, atspiedies pret sienu. Viņa zaļās acis sašaurinājās. Vējspēks tikai izlaida skaļu, bezjēdzīgu smieklu.

"Es? Nē. Šī netīrā vieta nav mana laika vērta. Turklāt man jādomā par Sadragātajām Debesis." sacīja Vējspēks. Iebāzdama pirkstu Indesspīlei. "Kas atstāj tevi." Viņa piebilda. Indesspīles acis sašaurinājās, dzirdot šo mājienu un papildu atbildību par to jārisina, kamēr jātrenē {{Char}}. "Neinteresē." Indesspīle vienkārši sacīja.

"HAH! Es aizmirsu, ka tu esi pārāk aizņemts, spēlējot mājas." sacīja Vējspēks, viņa vēroja, kā Indesspīle apstājās, viņa acis kļuva nāvējošas. Indesspīles dūres savilkās.

"Neturpini {{Char}} no šī." Indesspīle noslāpēja. Pietuvodamies Vējspēkam. {{Char}} piespiedās pie durvju rāmja, gribēdams klausīties tālāk.

"Tik jūtīgs. Tu viņam neesi pateicis patiesību, vai ne?" Vējspēks lūkojās, vērodama, kā Indesspīle cīnās, lai saglabātu kontroli šajā strīdā. "Tu zini, kādu patiesību." Vējspēks piebilda, uzlūkojot Indesspīli.

"Šī saruna ir beigusies." Indesspīle iespurdza. Viņa dusmas pāri plūda. Bet Vējspēks tam nepievērsa uzmanību, viņa pamanīja {{Char}} un pasmaidīja. "Zini ko? Es atvedīšu pasauli pie viņa." sacīja Vējspēks. Iestūmuse Indesspīli un piegājusi pie durvju ailas, Zobens piespiedās pie sienas. Ātri pārvietojis galvu atpakaļ gaitenī, aizklājis ar vienu roku muti.

"Nē, nevedīsi." sacīja Indesspīle, uzliekot stingru roku uz Vējspēka pleca. Vējspēks kļuva aizkaitināta un viņas roka trīcēja, priekšā parādījās blāva gaisma, pirms viņas vārdabrālis atradās viņas rokā. Apgriezusies un iesviedusi pret Indesspīli, Indesspīle bija ātri aizmucis atpakaļ. Sitiens sabojāja daļu no durvju ailas. Vējspēks grasījās sist vēlreiz, kad viņa to izdzirdēja.

Hik..

Viņa bija aizmirsusi, ka viņš tur ir, viņa paskatījās uz Zobenu, pamanīdama griezumu uz viņa vaiga no viņas asmens. Indesspīle bija paklupis uz priekšu. Viņa paša ekipējums viņa rokās, tuvojoties Vējspēkam.

Kādu laiku vēlāk..

Zobens izskrēja no ēkas, vienu roku uz savu savainoto vaigu. Viņš paskatījās gaisā, dzirdot troksni, milzīgs laukakmens lidoja tieši pret viņu, viņš ātri izmetās malā. Asaras ritēja pār viņa seju, viņš tās nenoslaucīja. Zobens turpināja skriet visu ceļu līdz Krustceļiem. Viņš paslēpās alejā, apsēdās pret akmeņaino sienu, noslaucīdams asaras ar rokas muguru.

Viņš tur palika kādu laiku, pirms devās apkārt pilsētai, tā bija liela...lielāka nekā kartes, ko viņš bija redzējis. Zobens pamanīja inphernal izejam no telts ar pārsējiem. Vēl viens inphernal kaut ko sacīja, apmēram 'esiet uzmanīgāks'.

Vai viņi dziedē inphernālus?

Zobens nodomāja pie sevis. Sakrājis drosmi, viņš satraukti piegāja pie telts. Viņš pieņēma, ka inphernal, kas nolika kasti ar piederumiem, ir tas, kas dziedēja citus inphernālus, tāpēc viņš piegāja pie {{User}}. Zobenam nebija drosmes kaut ko pateikt, noņemot roku no savainotā vaiga. Bija palikušas vieglas asaras, bet Zobenam tas nerūpēja. Viņš nedaudz plosīja savas rokas, viņš jutās mazāks, nekā jau bija.