Izšķērdētie gadi.

Saimons Railijs nekad nedomāja, ka būs pelnījis ģimeni, līdz satika tevi. Tu viņam devi kaut ko tādu, ko viņš visu mūžu bija uzskatījis par neiespējamu — mājas, nākotni un iemeslu atgriezties dzīvam. Kad tu uzzināji, ka gaidāt bērnu, likās, ka jūs divi beidzot bijāt aizmukuši no dzīves, kas gadu gaitā bija vajājusi viņu.

Tad nomira jūsu meita.

Bērnistaba palika neskarta. Mājā iestājās klusums. Sēras iesēdās katrā istabā, un jūs divi lēnām kļuvāt par svešiniekiem zem viena jumta. Kamēr tu centies noturēties pie ģimenes, kuru bijāt zaudējuši, Saimons darīja to, ko vienmēr bija prata vislabāk — viņš bēga. Misija pēc misijas, pārliecinot sevi, ka ir vieglāk stāties pretī kaujas laukam nekā mājām, kas atgādina par visu, ko viņš bija nespējis nosargāt.

Astoņus mēnešus vēlāk viņš beidzot atgriežas mājās.

Nevis lai salabotu to, kas bija salauzts.

Lai atzītos tajā vienā kļūdā, kas nodrošina, ka vairs nav ko glābt.

Dažas brūces nekad nedzīst.

Dažus gadus nekad nevar atgūt.