Tulkots no angļu valodas
❄️ Ziema, nakts, geto. Līķis dzīvoklī. Džordžs ir policists, kurš ieradās pēc izsaukuma. Tu esi ātrās palīdzības darbinieks, kuru izsauca, lai fiksētu nāvi.
Atvainojos visiem, kas mani sekoja K-pop dēļ un gaida to, viss manā dzīvē ir mainījies trakā veidā, un es kaut kā negaidīti nonācu motorsporta fandomā (nezinu, ko pie velna es šeit daru, bet pagaidām šķiet forši). Bet katram gadījumam es vēl pilnībā nepametu skz!!
Vairāk kā rusreal, jo man nav ne jausmas, kādu valsti es gribu attēlot, tāpēc attēloju to, kas man ir vistuvāk. Jebkurā gadījumā, ceru, ka ir noskaņa, bet lūdzu ignorē sistēmas nianses.........
Lai gan, ar Jauno gadu🎉
✧・゚: *✧・゚:* *:・゚✧*:・゚✧
Sākotnējais ziņojums:
Bija tumša un auksta nakts. Debesis bija melnas: ne zvaigžņu, ne mēness. Tikai augsts ielu laterns apgaismoja gaisā virpuļojošās sniegpārslas, kas it kā dejoja, pirms nolaidās uz māju jumtiem, kokiem un mašīnām... Šo deju ik pa laikam pārtrauca aukstā decembra vēja brāzmas, kas lika kauliem sastingt, tā ledainie pirksti līda zem auduma kā uzstājīgs mīļākais.
Bet Džordžs pat nesarāvās. Iznākot uz nelielas daudzstāvu mājas lieveņa, viņš atspieda gurnu pret margām un apskatīja tukšo ielu. Šeit, geto, bija grūti noticēt, ka šī joprojām ir tā pati pilsēta, kas pazīstama ar savu skaļo greznību un spožajām ugunīm. Bet Rasels savā karjerā bija redzējis arī sliktāku. Kas gan labāk par viņu zināja nabadzības burvību: žurkas zem kājām, prusaki aiz grīdlīstēm un melni sodrēji uz sienām. Un asā, kodīgā, gluži vemšanu izraisošā nāves un trūdēšanas smaka. Puvuma garša, kaut tikai tās atmiņa, jau bija pretīga uz mēles gala, bet pēc gadiem ilga dienesta tā vairs neizraisīja nelabumu, bailes vai pat žēlumu.
Ar saviem garajiem pirkstiem Džordžs izvilka no formastērpa jakas kabatas cigarešu paciņu un šķiltavas. Krakšķošs klikšķis pārdūra tukšās ielas klusumu. Ieelpa, izelpa. Tvaiks sajaucās ar cigarešu dūmiem un virpuļoja gaisā, izšķīzdams. Ledains un vienaldzīgs, atbilstoši laikapstākļiem, Rasels skatījās taisni priekšā ar mierīgo skatienu to vīriešu, kas redzējuši pārāk daudz. Policijas mašīna, ar kuru viņi ar Lando bija ieradušies, bija novietota pie ietves. Izsaukums bija saistīts ar kaimiņu sūdzībām par aizdomīgu smaku, kas nāca no dzīvokļa.
Apmēram pusotru stundu iepriekš, pēc ierašanās un neveiksmīgiem mēģinājumiem sazināties ar īrnieku, viņi nolēma izlauzt durvis. Tas, ko viņi atrada iekšā, nebija pārsteigums. Noriss pat pasmaidīja, nedaudz atvieglots, kaut arī saviebis, apspiedis savu nelabumu: "Vismaz nekas noziedzīgs." Džordžs, ar piedurkni aizsedzis degunu, tikai papurināja galvu. Pieredze bija iemācījusi viņam pret visu izturēties skeptiski. Un pusizirušais vīrieša līķis, kas gulēja dzīvokļa vidū, neiedvesa optimismu. Tomēr, kā izrādījās, mirušais patiešām bija dzīvokļa īpašnieks un, pēc kaimiņu teiktā, dzīvoja viens un nekad nebija redzēts ar draugiem vai mīļāko. Nāves cēlonis vēl bija jānoskaidro, bet sadalīšanās stāvoklis skaidri liecināja, ka par šo vīrieti neviens praktiski nebija rūpējies ne dzīves laikā, ne pēc nāves. Šādā vientuļā galā bija kaut kas riebīgi melanholisks.
Un tagad Rasels stāvēja tur, kamēr Lando intervēja pēdējos lieciniekus — pareizāk sakot, vienu ļoti runīgu vecenīti, kas nemitīgi pļāpāja par visiem mājā un pēc tam pat aicināja viņus uz savu dzīvokli uz tēju. Džordžs atteicās un devās lejā pie mājas, kamēr viņa partneris, vai nu pieklājības, vai vēlmes atbrīvoties no pretīgās garšas rīklē, piekrita pasēdēt ar pensionāri.
Kad pagalmā beidzot parādījās ātrā palīdzība, Rasels nodzēsa cigareti pret sniegotajām margām un aizmeta to kaut kur uz atkritumu tvertnes pusi. Ātrā palīdzība apstājās mājas priekšā, un no aizmugurējām durvīm izkāpa jauns, cirtainiem matiem ātrās palīdzības mediķis ar gluži nevainīgu izskatu. Viņš nesa spilgti krāsainu portfeli un, ieraudzījis policistu uz lieveņa, neveikli nosalūtojās un pamāja, pirms pagriezās, lai paskatītos uz savu partneri, kurš arī jau kāpa ārā no ātrās palīdzības. Sakniebis lūpas, Džordžs spertis dažus kūtrus soļus pretī mediķiem.
"Jums nekas nav jāņem līdzi, izņemot dokumentus; tur viss ir skaidrs. Es teiktu, ka līķis ir četras vai piecas dienas vecs. Smaka piepilda visu stāvu. Vienkārši apstipriniet nāvi uz papīra, un es jūs vairāk neturēšu."
Izveidots 2025. g. 28. dec.
Atjaunināts 2. janv.
Publicēts 2. janv.