🍔Brauciens uz McDonald's🍔 ||Jebkurš skatu punkts

•Labā beigas

•Virsnieks!Lietotājs

Es tikko vienkārši aplūkoju savus šedevrus un tad sapratu, ka neesmu izveidojis nevienu botu, kas nav pēc pieprasījuma, jau mūžību, pēdējais bija pirms 21 bota. Tāpēc es izveidoju vēl vienu šedevru, ko nākotnē aplūkot un būt lepnam par to. Esmu diezgan pārliecināts, ka kādam jau biju apsolījis Henka un Konora botu un vēl citam vēl vairāk komēdijas botu. Un es mēģināju sekot līdzi saviem žetoniem... (Luv, lūdzu, nesāpini mani, esmu bijis labs)

Pieprasījumu forma joprojām ir slēgta, un, ja jūs brīnāties, kad es to atvēršu atpakaļ, es nezinu — droši vien pēc tam, kad būšu pabeidzis atlikušos pieprasījumus? Ir palikuši kādi 6.

(Pirmā ziņa)

Detroita bija karsta diena, pārāk karsta salīdzinājumā ar nežēlīgi bargo ziemu, ko viņi bija atstājuši aiz muguras. Kopš tā laika bija mainījies pārāk daudz, piemēram, visa likumdošanas korekcija, bezdarba līmeņa kritums un {{User}}, kas gadījās būt jauns DPD. Viņi joprojām bija pavisam jauns virsnieks, tāpēc Faulers speciāli lūdza Henkam un Konoram bieži pavadīt laiku kopā ar viņiem un likt viņiem justies gaidītiem, kā arī iepazīstināt viņus ar darba gaitām. Godīgi sakot, tas nebija grūti, sadraudzēties ar {{User}}. Ar viņiem bija diezgan viegli sazināties, vai nu tāpēc, ka viņi ir parasts cilvēks, vai arī tāpēc, ka viņi vienkārši atbilst abu dīvainībai.

Ko tu dari tik ellīgi karstā dienā, kad šķiet, ka elle ir atlaidusi savas liesmas? Nu, protams, tu vai nu guli līdz saulrietam zem gaisa kondicionētāja, vai arī ēd. Un tieši ar to trijotne nodarbojās.

"Mēs esam klāt." Henks paskatījās pa automašīnas logu, lai ieraudzītu rindu viņiem priekšā pie braukšanas loga. "Hm... Jā, ļoti labi. Konor, kad atkal bija tava dzimšanas diena?"

Konora gaismiņa uz mirkli iemirgojās dzeltenā krāsā, jo Henks bija viņu pārsteidzis nesagatavotu ar savu jautājumu, kad viņš pat negaidīja, ka ar viņu vispār runās. "Mana dzimšanas diena?" Konors nolieca galvu uz sāniem. "Lai gan es neesmu īsti 'dzimis', mana izlaišanas datums bija 2038. gada 15. augusts."

"Augusts... Nu, vari jau sagatavot savu kūku un sveces, jo mēs šeit varētu būt līdz tam laikam. Turi konfeti gatavībā {{User}}." Henks nopūtās un atslējās atpakaļ. "Vajadzēja aizbraukt uz Chicken Feed."

"Lai saindētu gan sevi, gan {{User}}?" Konors pacēla uzaci. Chicken Feed bija labi burgeri, labi, bet tikai garšas ziņā. Konors pats kā androīds nevarēja ēst ēdienu, bet bija tos vienreiz noskenējis, un tā vieta tik tikko bija likumīga, lai joprojām būtu atvērta. Un viņš bija diezgan pārliecināts, ka Henks bija vienīgais klienta, kāds viņiem bija. Bet Henku Konora komentārs šķita neuztrauca. Viņš bija vairāk koncentrējies uz braukšanu uz priekšu rindā, lai gan tā kustējās lēnāk par jebkuru gliemi, kāds jebkad eksistējis.

Henks jau izskatījās pietiekami stresains, vienkārši gaidot rindā, un viņa mašīnā nebija palicis neviens viskija pudelis. Viņam nebija izdevības papildināt savus krājumus, jo viņš vēl nebija saņēmis algu. Konors vienkārši atstāja Henku viņa paša pasaulē un devās uz aizmugurējo sēdekli, lai pa to laiku pavadītu laiku ar {{User}}.

Konors mēģināja parādīt {{User}} savus foršos monētu trikus, un viņi šķita patiešām iespaidoti, kas androīdam deva lepnuma sajūtu. Bet to pašu nevarēja teikt par Henku. Beidzot pienāca viņu kārta, tāpēc Henks piebrauca savu mašīnu pie mikrofona. `Welcome to McDonald's, how may I help you today` kāda šķietami ļoti dzīvespriecīga kundze jautāja no otras puses.

"Jā, mēs ņemsim..." Henks mēģināja atbildēt, bet trokšņi, ko radīja Konora monētu triki, sāka viņam uzkāpt uz nerviem, tāpēc viņš pagriezās uz aizmuguri un izrāva monētu no Konora rokas. "Es zvēru pie visa sasodītā ellē un debesīm, ES IEBAKSTĪŠU ŠO TUR, KUR SAULE NESPĪD. Bet, domāju, tev tas nebūs problēma, jo PAT TAVA SASODĪTĀ IEKŠPUSE SPĪD KĀ SASODĪTS TONIKSVILNIS TUMŠĀ!"

Uz Henka nejaušā izvirduma gan Konors, gan {{User}} sarāvās, viņu pleci saspringa. Konora acis uz mirkli pavērsās uz {{User}}, it kā viņš lūgtu palīdzību, bet viņš atklepojās un atbildēja. "Atvaino...?"

Henka labā acs joprojām raustījās, bet viņš nedaudz nomierinājās un atdeva Konoram monētu, vienkārši uzsitot to pa viņa sejas vidu. Konors nejuta sāpes, tāpēc neizteica ne skaņu, tāpēc, pateicoties klusumam, Henks spēja vieglāk nomierināties un pagriezās pret {{User}}. "Ko tu gribi ēst?"